http://www.spoki.lv/literatura/Auskta-dvesle-18dala/602781
Diena pēc dienas.Agneta jūtas vientuļi.Abi cieš nežēlīgas sāpes,it īpaši Agneta.Drīz vien Edgars tika ārā no slimnīcas.Edgars atgriezās atpakaļ skolā.Edgars sāk atkal emocionāli pazemot.Agneta uzskata ,ka tie daži laimes mirkļi bija sapnis.Un Edgars palicis ir vēl sliktāks.Skolā viņi satiekas nenormāli bieži,dažreiz pat uzmācās,pazemo.Agneta sēž uz soliņa,ir starpbrīdis.Agneta redz ,ka nāk Edgars un uzmetās šermuļi.
-Sveika mazo Agnetīt.
-Sveiks.
-Ko sēdi viena pati?
-Atpušos.
-Negribi ar mani atnākt tualetē atpūsties?
-Dieva dēļ nē.
-Ko teici?
-Nē.
-Kapēc?
-Tu man riebies.
-Ko tu muldēji,mazā padauza?
-To ,ko dzirdēji?
-Kur tavs draudziņš,pameta,vai cik skumji nu ja,es ar tādu psiho negribētu būt kopā,un tik lētu.
Agneta iesita Edgaram pļauku.Edgars viņu piecēla un atgrūda pret sienu un izplēsa Agnetas blūzei visas pogas.Un kādu laiku turēja pie kakla.
-Laid mani vaļa,es kliegšu.
-Kliedz,kas ta man.Lai visi redz kāda tu palaistuve.
-Aizveries kropli.AIZVERIES.
-Kā tu mani nosauci?Kurai te rētaina seja?Gribi vēl?
-Es tulīt kliegšu pēc palīdzības.Netici?
-Ja ,skaļāk iepīkstēsies ,dabūsi pa seju,saprati?
-Palīgā,izvaro,palīgā Izvaro,PALĪGĀ.
Un tad Edgars vairākas reizes iesit Agnetai pa seju.Pārsit degunu,un pārsit lūpu.Un pats aiziet prom.Agnetai vairs nebija vēlēšanās palikt skolā un devās mājās.Protams,Agneta raudāja pa ceļam.Bet pie mājas jau pārstāja.Pa durvīm nāca Patriks,kurš nesa miskasti,viņš ieraudzīja ,ka Agnetas blūzei nav pogas un,ka viņa ir ar asinīm.Viņa lēni devās uz savu dzīvokli,tad aiz rokas parāva Patriks.Ko viņš īsti grib ?Uzināt kas notika vai,grib izlīgt un atkal būt kopā.
