Es šodien atkal esmu te, kur mūsu literāti mīt,
Te mēģināšu rīmēt un dažas domas uzrakstīt.
Mums noteikumi stingri, ir daudz kas limitēts:
Ka nedrīkst rakstīt rīmēs - tas netiek deklarēts.
Tāpēc es rakstu rīmēs, jo tā man labāk tīk,
Un neņemu tos paurī, kam rīmes nepatīk.
Ir spokos tik daudz ļaužu, kāds mani pacietīs,
Un lasot tekstu lēnām, pie ritma pieradīs.
Lūk, tā te vārdus rakstot bez lielas nozīmes,
Man vārdu skaits jau krājas un veido frāzītes,
Kam saturs šķitīs banāls, kam šķībi pasacīts,
Bet ievads manam rakstam, var teikt, būs uzrakstīts.
***
Lai superorgam atbilst, viss būs man oriģināls,
Un katr's vārdiņš tekstā būs pašas pārdomāts.
Tas ielikts īstā vietā jums pateiks tikai to,
Ko iecerējis autors kā domu vienīgo.
Vai viņa domu uztvers, tā būs vēl liela mīkla,
Vai saskatīs te vārdus, kam sirds tiks piesaistīta.
Lai tu lasot neaizmigtu, mainu saviem pantiem ritmu
Mums katram atkal pienāk kāds pārdomu brīdis-
Cik kuram ir palicis liels tas gaidītais laika sprīdis,
Lai pedagogam būtu gadiem ilgi modelētā alga,
Un slimnieks var laikā nonākt uz operācijas galda.
Kad strādājošais beidzot tikai vienu slodzi strādās,
Kad visi ierēdņi par godīgu valsts pārvaldi gadās?
Kad beidzot vecāki pasekos ko bērni spokos dara,
Un kurp novedīs pašu ķīviņi, vietējā un valsts vara?
Mēs šajā pasaulē laisti, lai mūžu dzīvotu skaisti,
bet atkal katru jaunu dienu ar bažām vēroju vienu -
par skaistuma lomu nav cilvēkiem vienotu domu.
Ikdienas bildēs blenž nejauki cilvēku purni
uz būtnēm, kam lielākas krūtis un seksīgi gurni -
par skaistuma izjūtu tagad to moderni sauc.
*
Mēs pasaulē laisti bez mīlestības un pašu gribas
vienkārši esam taisīti kā Ievas no Ādama ribas -
par mīlestības lomu nav bijis cilvēku domu.
Dzimst mīlas sapņi šādiem Ādamiem bez Ievām
un dzīvi nodzīvot tie gatavi bez īstām sievām
- par zilo mīlestību to tagad pieņemts saukt.
Bet mīlestībā zilajā vai auglības ābols būs Ievai,
varbūt Ādamam kas pildīs funkcijas, kas sievai
kāpēc, uz kurieni? - tā vien tik gribas saukt...
Vai meitenes šodien ir bez vainas?
- redzam ik dienas līdzīgas ainas.
Ir ir
+++
