Ar riebumu domāju par tiem,
Kas melot prot saldi,
Mānoties ilūziju pilis ceļ,
Vienkāršo tautu bezdibenī dzen.
Ar riebumu raugos uz tiem,
Kas neciena sevi, citus,
Izliekoties nogalina visus,
Kas pagadās ceļā.
Ar riebumu sajūtu tos,
Kas par gļēviem ir, lai stātos pretim
Pastāvošai kārtībai, smieklīgam farsam.
Cilvēkus, kam saprāta trūkums raksturīgs.
Ar riebumu runāju to,
Ko ar varu spiež mani teikt.
Bet nē! Nebūšu kā gļēvuļi citi.
Turēšos un teikšu tik to,
Ko atzīšu par labu un pareizu esam,
Aizstāvot sevi, savu tautu un valsti.
