local-stats-pixel

Apmaiņa (turpinājums)1

40 1

Tad nu turpinājums seko tagad...

Ja nu gadās, ka kāds grib lasīt visu stāstu, un nav redzējis 1. daļu: http://www.spoki.lv/literatura/Apmaina/242288

Nākamajā rītā viņa izdzirdēja modinātāju. “ Dīvaini, mamma neteica, ka nevarēs mani uzcelt, ” viņa nodomāja. Vēl izbrīnītāka viņa bija kad atvēra acis - šī nemaz nebija viņas istaba! Istaba bija pazīstama, kam tā piederēja ... Ninonai! “ Kas, pie velna, te notiek? ” viņa sev vaicāja. Tomēr vislielākais pārsteigums viņu vēl gaidīja spogulī - Tur nebija viņas, bet Ninonas seja! “ Mieru, tikai mieru, es taču sapņoju! Tūlīt atnāks mamma un mani pamodinās! ” te iezvanījās telefons, viņa šaubīdamās pacēla klausuli. “ Hallo! ” viņa bailīgi teica.

“ Tā jau es domāju! Tūlīt atbildiet kāpēc mani naktī pārnesa no savas mājas uz Agnetas istabu! Ja cerat kaut ko nozagt tad zināt nesanāks! Es tūlīt izsaukšu policiju! ... ”

“ Ninona? ” Agneta bailīgi prasīja.

“ Tā, ko TU dari MANĀ mājā? ”

“ Ninona, tu spogulī esi paskatījusies? ”

“ Nēe ... Kas, pie velna ... Es izskatos pēc TEVIS! ”

“ Un es pēc tevis. Ei, tu esi izmācījusies? ”

“ Kā tu vari par to tagad domāt? ”

“ Es to uzskatu par sapni, tātad man ir jādara viss kā parasti! ”

“ Tu domā? Bet mēs NEVARAM visu darīt kā parasti, jo esam apmainītas vietām! Tātad mums ir jādara viss kā darītu otra! ”

“ Tieši tā! Nu, tu pirms skolas ienāksi pie manis?

“ TU taču parasti tā dari, ” Ninona atbildēja un nolika klausuli.

Līdz skolai meitenes visu jau bija sarunājušas. Viņas diezgan normālā stāvoklī (cik jau nu normālā šādā situācijā ir iespējams) ienāca skolā, tūlīt arī pie viņām piesteidzās Dāgs.

“ Nu, vai ar tevi ir noticis kaut kas īpašs? Tu man vakar teici, ka tev ir tāda sajūta, ka teju, teju kaut kam īpašam ir jānotiek. ”

“ Nē, nekas īpašs., ” atbildēja Agneta , “ Ja vien pārvēršanās par tavu draudzeni tev neskaitās kaut kas īpašs, ” viņa domās piemetināja.

“ Ei, pasaki viņam par angīnu! Tu taču negribi aplipināt visu pasauli! ”

“ Agneta, neiejaucies taču mūsu sarunās! Tev patiešām ir angīna? ” puisis sacīja pagriezies pret Agnetu, bet viņš domāja, ka runā ar Ninonu.

“ Jā, jā man ir angīna, taču tas nav nekas nopietns. Ja tu ar mani neskūpstīsies vai nedzersi un neēdīsi no maniem traukiem tu nesaslimsi. ”

“ Neskūpstīt tevi? Tas būs grūti ... Okay, bet tu taču nāksi uz randiņu, es jau esmu nopircis biļetes uz ķinīti! ”

“ Ķinīti? Es nezinu, varbūt man labāk ... ”

“ Oho, man jāskrien! Tiksimies vakarā! ” un prom viņš bija.

“ Paldies par to angīnu! Bet tu neteici, ka mums būs jāiet uz randiņu ar tavu puisi! Varbūt labāk izstāstīt viņam visu? ” Agneta nopūtās.

“ Tu ko ? Es negribu lai viņš pat sapnī domātu, ka es esmu ķerta! Un vispār, es nedomāju, ka tas ir sapnis! Ceru, ka rīt es pamodīšos savā gultā un varēšu aizmirst šito murgaino dienu! ”

“ Bet ... ”

“ Starp citu, ja tu iesi uz randiņu ar manu puisi, gribi es tev dabūšu to tavu murmuli? ”

“ Rinaldu? Vari jau censties! ” Agneta smejoties atbildēja.

“ Meitenīt, pavēro mani darbībā! Drīz vien tu no murmuļa nevarēsi tikt vaļā!” Ninona pavisam nopietni atbildēja un devās uz gaiteņa galu, kur stāvēja Rinalds ar draugu bariņu.

“ Uzmanību, uzmanību! Brīdinām par fūriju tuvošanos! ” atskanēja kāda ņirdzīga balss.

“ Aizver ћžaunas, ja nav ko teikt! ” Ninona ledainā tonī atbildēja. Tad viņa pievērsās Rinaldam: “ Es tevi vēlos brīdināt - neiesaku bastot papildstudu. Šodien mūsu učene ir nolēma pārbaudīt visus attaisnojumus. Ja nevari pierādīt, ka esi pie zobārsta, tad labāk atnāc. Jā un vēl viņa tev palūdz nodot šo aploksni, ” meitene teica un it kā nevilšus izmeta no rokām aploksni, tad viņa pieliecās tādā leņķī, ka labi varēja ielūkoties džempera izgriezumā. Tad viņa smaidot pasniedza aploksni puisim un līganā kaķa gaitā devās prom. Puisis noraudzīdamies viņai pakaļ domāja, kas īsti ir šī meitene - tā Agneta kuru viņš zināja nekad nerunāja tādā tonī, viņa tam bija par kautrīgu.

Beidzot pienāca stundu beigas un visa skola izbira pa durvīm. Ninona- Agneta un Agneta- Ninona iznāca gandrīz pēdējās.

“ Kā tu paspēji dabūt trīs pieciniekus un divus trijniekus? Ak Dievs, mani parasti izsauc labi ja vienreiz dienā, un to pašu tikai tad, kad visi citi jau ir atbildējuši stulbības! Brīdinu tevi - pusdienas nauda saruks līdz 20 santīmiem! ”

“ Piedod, Ninona, bet man taču vajadzēja parunāties ar Adelīnu, sakārtot matus, uzlabot meikapu ... ”

“ Un ko tu darīji starpbrīžos? ” novaidējās Ninona.

“ Centos tev dabūt kādu boyfrendu! Un kā tu pavadīji dienu? ”

“ Es centos izdomāt kā izvairīties no tava randiņa! ”

“ Nevajag apbēdināt Dāgu! Pametīšu es viņu drīz, bet to es darīšu PATI! ”

“ Nu tad paldies par angīnu. ES viņu i netaisos skūpstīt! ”

“ Nevajag. Un uzvelc kaut ko apspīlētu un spīdošu! ”

“ Ko gribēšu to arī vilkšu! Vispār - cikos jūs bijāt norunājuši? ”

“ Viņš būs pie manis ... piecos, jā, laikam piecos. ”

Pulkstenis tuvojās četriem. Atskanēja durvju zvans. Agneta devās pie durvīm, prātojot, kas tur varētu būt, zvans atskanēja vēl vienu reizi. Meitene atvēra durvis, tur stāvēja Dāgs, viņš samulsis vērās meitenē, kura bija tērpta T- kreklā un džinsos.

Meitene iekoda lūpā un samulsusi izmocīja : “ Es ... ē ... domāju, ka tu būsi piecos. ”

“ Atkal tu esi sajaukusi laikus! Mēs skaidri norunājām četros. ”

“ Piedod! Nāc iekšā, es desmit minūtēs būšu gatava. ” Viņa skriešus metās uz Ninonas istabu, pēdējā mirklī dzirdot rūcienu : “ Zinām mēs tās tavas desmit minūtes! Tagad mēs paspēsim uz filmas vidu! ”

Meitene tam nepievērsa uzmanību, iemetās istabā un ātri uzvilka sagatavoto pusgaro kleitu ar puķēm, ātri izsukāja matus, uzlika uz lūpām spīdumu, kosmiskā ātrumā uzrāva zeķubikses un ilgi nedomājot paķēra tuvākās platformenes. Tad viņa devās atpakaļ.

“ Oho, tu izskaties tik ... dabiska. ” puisis plaši iepletis acis teica.

“ Un iepriekšљ es biju lelle vai? ” meitene pajokoja.

“ Kaut kas uz to pusi ... ”

“ Paldies! Vari uz kino lelli neņemt, es palikšu te pat! ” meitene atcirta, bet pie sevis nodomāja : “ Jā, jā, neņem mani līdzi! Es gribu palikt te un izdomāt kā tikt atpakaļ savā ķermenī ... ”

“ Neapvainojies taču par tik muļķīgu joku! ” puisis mierīgi atbildēja un noskūpstīja meiteni, kura momentā paspēja viņu atgrūst.

“ Kas par ... ”

“ Man ir angīna, atceries? ”

“ Sorry, aizmirsu!

“ Tikai pa provē vēl vienu reizi aizmirst! Ejam. ”

“ Bet, ja nu es tomēr aizmirsīšu? ”

“ Es teicu EJAM! ”

Ninona bija atvērusi grāmatu, nevis parastu, bet gan telefonu grāmatu. Viņa vilka pirkstu pa lapu un klusi bubināja : “ Kur tu esi , Lejiņ no Nepastāvošās ielas, kur tu esi paslēpies ... ā, re kur ir - Lejiņa Marija, Nepastāvošā iela 111-43, tārl. 12345678.”

Meitene uzgrieza numuru un pēc trim pīkstieniem klausulē atskanēja sievietes balss : “ Hallo! ”

“ Labvakar, es atvainojos, bet vai jūs lūdzu nepasauktu Rinaldu? ”

“ Labvakar, jā tūlīt - Rinald! ”

“ Hallo! ”

“ Rinald? ... ”

“ Nē, te pienāca rozā zilonis, tērpies gaišzilās čībiņās. ”

“ Ļoti asprātīgi. Es gan nezvanīju lai uzzinātu, ka tu pa māju valkā tik briesmīgas lietas. ”

“ A kāpēc tad? Un vispār, kas zvana? ”

“ Ja tu nebūtu izmetis stulbus jokus par stulbiem ziloņiem, tad es būtu pateikusi, ka zvana Agneta, bet tagad es to neteikšu! ”

“ Agneta, Agneta ... Agneta! Tu esi tā meitene, kas man gaitenī iedeva sekmju lapu, vai ne? ”

“ Jā! Un zini kāpēc es zvanu? ”

“ Nav ne mazākās nojausmas. ”

“ Es gribēju uzzināt vai tev patīk “ Offspring ”. ”

“ Jā, a kas? ”

“ Tev ir jaunākais albums? ”

“ Nē - e. ”

“ Tad ja tu gribi to dabūt, atnāc šovakar pie manis. Es to vinnēju loterijā. ”

“ Kur tad tu dzīvo? ”

“ Izdomātā iela 78, dzīvoklis 7. ”

“ Būšu pēc pusstundas. ”

Dāgs un Agneta sēdēja kafejnīcā.

“ Forša filma! Cik smieklīgi bija tie mazie, melnie briesmonīši! ” sajūsmināti teica Agneta.

“ Tu šovakar esi dīvaina. Parasti tu neciet šādas filmas, un “ Mūmijas ” pirmo daļu nevarēji ciest. Vispār tu šovakar esi ļoti līdzīga Agnetai. ”

“ Vai tas ir kompliments vai apvainojums? ” meitene teica, bet nodomāja, ka viņai ir jābūt uzmanīgākai.

“ Gan viens, gan otrs. Ei, ja jau tu esi tik savāda varbūt atnāc pie manis, uzspēlēsim monopolu ar sīko. ”

“ Okay, es dievinu monopolu! Un tava māsa nav sīkā - viņai ir jau divpadsmit gadi! ”

“ Tu šovakar esi pavisam dīvaina! ” puisis noteica un viņi devās projām.

Kad atskanēja durvju zvans Ninona ceļā uz durvīm apstājās pie spoguļa, pielaboja frizūru un žilbinoši uzsmaidīja sev. Atverot durvis viņa vēl joprojām žilbinoši smaidīja un teica sveiks.

Puisis viņā vērās izbrīnīts un teica : “ Kur tad ir tusons? ”

“ Kāds tusons? ”

“ Tu taču neteiksi, ka tu tā ģērbies mājās. ”

“ Citi puiši priecājās, ka viņu dēļ uzpošas ... ”

“ Jā, ja jau tu esi uzposusies - tev ir ko darīt šovakar? ”

“ Nekas īpašs. Kas ir? ”

“ Man mājās astoņos sanāks pāris draugi, tu varētu nākt līdzi. ”

“ Tu nejoko? ”

“ Galu galā meitene, kas par mani padomā iegūstot jaunu albumu ir pelnījusi pat vairāk kā vakaru manā sabiedrībā. ”

“ Nu tad ejam! ” Ninona teica un pasmaidīja vēl žilbinošāk.

Istabā vadīja smiekli. “ Tā nav godīgi! Viņš šmaucās! ” Agneta smejoties teica, Lizbete - Dāga jaunākā māsa - viņai piebalsoja : “ Tev vēl vajadzēja atrasties cietumā! ”

“ Tā jūs sakāt tikai tāpēc, ka es nopirku ceturto dzelzceļu! Un vispār - cietumā es sēdēju jau četrus gājienus, kas jūs mani gribat tur sapūdēt? Ja gribat zināt - spīdzināšana šajā valstī nav atļauta, ” Dāgs smejoties atbildēja.

Agneta izmeta kauliņus un nonāca uz Dāga lauciņa. “ Tā, krāpjaties jūs vai nē, bet man ir bankrots! ” viņa noteica un kājās piecēlusies piebilda, “ Neapvainojaties, bet man vajag jūs uz mirkli pamest. ”

Kad Agneta bija izgājusi Lizbete ierunājās : “ Vai esi pārliecināts, ka Ninonai nav labā dvīņu māsa, kas ir ar mums? ”

“ Tā varētu būt, ja neņem vērā, ka Ninona ir vienīgais bērns. ”

“ Katrā ziņā man šī Ninona patīk daudz labāk. Iesaku tev darīt visu, lai viņa tāda arī paliek. ”

“ Es tiešām ceru, ka man tas izdosies. ”

Beigas seko: http://www.spoki.lv/literatura/Apmaina-beigas/242708

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

 +

3 0 atbildēt