local-stats-pixel

Aizsniegt putnus |1.daļa2

 47  0

Es skatos uz leju un viss, ko redzu, ir gruveši. Vieni vienīgi gruveši. Pamats man zem kājām sagrīļojas, lai nenokristu, pieturos pie kādas vecas antenas, kura pati nav diez ko stabila. Vēl neesmu tam gatava, es to vienkārši nespēju izdarīt. Apsēžos uz gruvešiem un sāku raudāt. Asaras rit pār maniem vaigiem, atstājot tur divas slapjas straumītes. Jūtos nožēlojami.

Pirms gada pat nevarēju iedomāties, ka es varētu atrasties te. Nevarēju iedomāties, ka sēdēt uz pussabrukušas piecstāvu mājas jumta malas kļūs par manu ikdienu. Pāri galvai aizlido putnu bariņš, tie izklausās tik priecīgi un brīvi. Pati nemanot aizveru acis un pasmaidu, bet šis mirklis ir ārkārtīgi īss. Paceļu galvu, atveru acis un saprotu, ka debesis sāk satumst. Laiks šeit paiet nemanot, tā ir vienīgā vieta, kur es tiešām varu būt es pati. Noslauku asaras ar jakas piedurkni un pieceļos kājās. Laikam pārāk strauji, jo pēkšņi sareibst galva. Man tā pēdējā laikā visai bieži gadās. Arī šoreiz pieķeros pie antenas, mazos akmentiņus zem kājām pasperu un tie pārkrīt pāri malai. Noskatos lejā un sirds sāk pukstēt straujāk, liekas, ka jūtu katru tās sitienu.

Kad reibonis pāriet, sāku kustēties uz jumta kāpņu pusi. Tās ir nedrošas un vecas, bet esmu pie tā pieradusi. Es vairs nebaidos tā, kā baidījos pirmoreiz šeit uzkāpjot izmisuma dzīta. Māja ir pussabrukusi, izdemolēta un baisa, arī pie tā es pamazām pieradu. Nokāpusi līdz pirmajam stāvam, pamanu kaķi, kurš veikli lavierē starp gruvešiem. Pieeju tam klāt un pastiepju savu roku, kaķis pastiepj savu purniņu tuvāk un aposta to. Sajūtu mitrus un aukstus pieskārienus. Paglaudu kaķi, mirkli pavēroju to un izeju no piecstāvenes.

Pasperu malā kādu pudeli, ko tur nometis kāds dzērājs. Tādu te ir daudz, tāpat, kā visādu citu atkritumu. Šādas vietas neviens neuztur kārtībā. Ceļš uz mājām paiet raizēs, apkārt paliek arvien tumšāks. Māte piekodinājusi līdz tumsai būt mājās, atkal būšu viņu pievīlusi. Garajā zālē gar taciņas malām sisina sienāži. Cik gan laba tiem ir dzīve, tiem nav rūpju un problēmu. Neiedomājos, ka katru dienu arī tiem pastāv iespēja tikt iznīcinātiem.

Paldies par veltīto laiku, gaidu atsauksmes. emotion

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Ir grūti spriest pēc pirmās daļas. Pagaidām neizskatās slikti, bet man vajag vairāk, lai varētu teikt ko sakarīgu. 

 4  0 atbildēt

Atsauksmi varēšu iedot, kad man būs kaut mazākā nojausma par ko ir stāsts.

 2  0 atbildēt