„Sveiks, Artūr,”- tētis noteica, atlaida mani, pagāja uz priekšu un sarokojās ar viņu.
"Šī ir mana meita Emma, Emma, šis ir mans darba kolēģis Artūrs,”- viņš mūs oficiāli iepazīstināja.
„Laikam nekad neesam oficiāli iepazīstināti,”- es viņam uzsmaidīju vārgu smaidu.
„Jā, laikam gan,”- viņš aplaida skatienu istabai, es noteikti nebiju tas kārtīgākais cilvēks, vēl pie tam visur mētājās spalvas.
„Izskatās, ka jums baigi jautri šeit iet,”- Mārcis beidzot ierunājās un piemiedza man ar aci, es viņam uzsmaidīju.
„Kā parasti,”- tētis noteica un viegli pabužināja man matus.
„Ejam ēst kūku?”- es mēģināju izjaukt šo mirkli, kamēr es neesmu apkaunota Mārča priekšā.
„Laba doma, esat izsalkuši?”- tētis jautāja ciemiņiem.
„Šodien bija gara diena, nenāktu par sliktu kaut ko arī ieēst,”- noteica Artūrs.
„Lieliski, mana sieva tieši cep ābolkūku,”- teica tētis un ar Artūru izgāja no manas istabas, lai ietu uz virtuvi, bet mēs ar Mārci palikām stāvam.
„Tu noteikti domā, ka mēs esam traka ģimene, vai ne?”- es jautāju Mārcim, kad no manu acu skatiena bija abi pazuduši.
„Nē, izskatās tiešām jautri,”- viņš ienāca dziļāk istabā, pacēla no zemes kādu nokritušu spalvu, uzliku sev uz plaukstas un uzpūta man.
„Paldies, tieši tas, ko es gribēju,”- es sarkastiski noteicu.
„Hm, tu izsalkusi pati neesi?”
„Nē, mēs nesen ar Mariju paēdām,”- atbildēju viņam- „tu esi izsalcis?”
„Pēc dziedāšanas tāds sauss kakls, grūti kaut ko ieēst,”- viņš smaidīja un piegāja pie mana mūzikas diska plauktiņa, kaut gan es tagad mūziku pārsvarā klausos internetā vai lejupielādēju no interneta, tomēr man bija daži diski- manu mīļāko dziedātāju izlase, kuras es dažreiz paklausos.
„Paskatīsimies, kas tev patīk,”- Mārcis ziņkārīgi piegāja pie plaukta un sāka skatīties.
Es tikmēr apsēdos uz gultas un gaidīja viņa spriedumu.
„Tev patīk klasiskā mūzika?”- viņš izklausījās pārsteigts.
„Tikai viens disks, tur ir tikai labākie klasicisma mūziķi...”- es kautrīgi pasmaidīju.
„Kas tad tev vēl ir? Michael Buble, Norah Jones, mhh..”
„Nezini tādu?”- es jautāju.
„Par Noru Džounsu es dzirdu pirmo reizi, bet par Maiklu Bublē es esmu dzirdējis, bet nezinu nevienu dziesmu.”
„Varam paklausīties,”- es ieteicu, paņēmu disku no viņa rokām un ieliku mūzikas centrā.
„Šī ir mana mīļākā dziesma,”- es noteicu un atskaņošanās sarakstā uzspiedu otro dziesmu.
Viņš bija iekārtojies uz manas gultas pa to laiku, es apsēdos viņam blakus un aizvēru acis, sāka skanēt melodija.
Jā, man tiešām patika šī dziesma, viņa nebija lēna, bet romantiska, es visus vārdus pat zināju no galvas. Šajā dziesmā noteikti bija kaut kas, kas mani piesaistīja.
Es atvēru acis, lai redzētu, ko viņš dara, man bija aizdomas, ka viņam noteikti šāda veida dziesmas nepatīk. Mārcis vienkārši sēdēja blakus man un skatījās uz manis, viņa lūpas atplauka smaidā.
Viņš pieliecās un iečukstēja man ausī- „Tev tiešām šī dziesma patīk?”
Es pamāju ar galvu, Mārcis piecēlās kājās un paklanījās- „Vai varu lūgt jūs uz šo deju?”
„Protams,”- mazliet apmulsu, nekad nebiju pie šīs dziesmas dejojusi, es vispār neesmu nekāda labā dejotāja.
Viņš aplika rokas ap manu vidukli, es viņam ap kaklu, mēs sākām kustēties līdzi ritmam, mēs visu laiku skatījāmies viens otram acīs, mēs abi smaidījām. Viņš sāka griezt mani apkārt, dažas reizes es uzkāpu viņam uz kājām, dažas viņš man arī, bet tas šķita viens no jaukākajiem mirkļiem manā mūžā- tā vienkārši dejot ar kādu, kurš man ir dārgs, nekas tevi neuztrauc un tu beidzot jūties labi.
Dziesma beidzās, viņš apgrieza mani vēl pēdējo reizi un pievilka sev cieši klāt, es nevēlējos skatīties viņam acīs, jo šķita, ja ieskatīšos viņa zaļajās acīs, tad es nekad nespēšu novērsties.
Viņš pats maigi ar pirkstu galiem pacēla manu zodu un man bija jāieskatās viņam acīs.
Mēs dzirdējām soļus, mēs viens no otra ātri atrāvāmies, es apsēdos uz gultas, bet viņš uz krēsla, pēc dažām sekundēm durvis atvērās un parādījās tētis- „Nāciet, bērni ēst, kamēr vien ir. Mammai šoreiz kūka sanākusi tiešām garšīga.”
Mēs abi ar Mārci saskatījāmies, mēs skatījāmies viens uz otru vairākas sekundes neko neteikuši.
„Am, vai es jūs iztraucēju?”- tētis bija pamanījis mūsu skatienus.
