„Ko tev prasīja Mārča brālis?”- viņa sāka ķiķināt- alkohols dara savu, un Marija vēl vairāk nekā citiem.
„Izstāstīšu vēlāk. Kas notiek ar tevi un Matīsu?”
„Man viņš patīk, vismaz man tā liekas vai vienkārši tas ir alkohols,”- viņa nebija pārliecināta, bet sāka ķiķināt.
„Zini, kad ienācu iekšā, viņš uzreiz pienāca pie manis un jā..”- Marija apklusa.
„Labi, ejam, mums taču jāuzdāvina lelle.”- jutos pacilāta.
„Aha, tūlīt jau sāksies, jāsagaida tikai pēdējais viesis.”
Atvēru durvis, lai ietu ārā un pie durvīm jau stāvēja Denijs- „Viss kārtībā, minkas”?
Es pasmaidīju, bet Marija jau gāja prom, viņa atskatījās uz mani un piemiedza ar aci, atstājot mani ar Deniju divus vien.
Es piegāju viņam pavisam tuvu klāt un koķeti jautāju- „Ejam?”
Viņš pats arī pienāca man tuvāk. „Kas notiek ar tevi un Mārci?”- viņš skatījās man tieši acīs.
Ak, Dievs, šīs sasodīti seksīgās zaļās acis. Neviena nespētu tām pretoties. Es jutos tik labi, man gribējās, lai viņš mani noskūpsta, es skatījos uz viņa lūpām. Es dziļi ievilku elpu un noslēpumaini pasmaidīju- „Nekas.”
Paņēmu viņu aiz rokas un vilku uz viesistabu, kur visi bija. Pēdējais viesis laikam bija ieradies, jo kāds puisis ar rudiem matiem jau deva savu dāvanu Emīlam.
Es tagad rūpīgi apskatīju telpā esošos cilvēkus- es gandrīz nevienu nepazinu. Emīlu es atcerējos, jo kopā sēdējām pie galdiņa, tāpat es atcerējos vēl vienu puisi, bet nezināju viņa vārdu. Pārējos es nepazinu, izņemot, Matīsu un Mārci, un Deniju, kas stāvēja man cieši blakus kā miesassargs.
Visi sveica pēc kārtas. Pienāca Denija kārta. Viņš Emīlam uzdāvināja jaunu pulksteni- izskatījās diezgan dārgs.
Pienāca mana un Marijas kārta. Viņa paņēma dāvanu un gājām uz priekšu. „Ja nu kādreiz tu jutīsies vientuļi,”- es noteicu un abas sabučojām Emīlu uz vaiga.
Viņš atvēra dāvanu tā, ka tikai viņš var redzēt to, kas ir iekša tīkliņā, viņš sāka smieties- „liels paldies meitenes, man noderēs”. Viņš izvilka, lai citi arī redzētu. Protams, lelle jau uzreiz tika piepūsta un tai tika dots vārds- Lolita.
Visbeidzot pienāca pēdējo cilvēku kārta apsveikt- Matīsa un Mārča, viņi arī bija nopirkuši dāvanu kopā. Viņi uzdāvināja sporta kluba apmeklējuma dāvanu karti. Emīls izskatījās apmierināts.
„Draugi, lūdzu, cienājaties,”- viņš norādīja uz ēdiena un dzeramo galdu.
„Ko tu gribēsi- šņabi?”- Denijs jautāja.
„Aha,”- piekrītoši pamāju galvu.
Viņš aizgāja pie dzeramo galdiņa, kamēr es aizgāju uzlikt sev salātus, jo nebiju diezgan ilgi jau ēdusi. Marija arī pienāca klāt. „Matīss tiešam ir ļoti jauks”- viņa teica.
„Tad tik uz priekšu, izskatās, ka tu viņam arī patīc”.
„Tiešām??”
„Vismaz tā izskatās, mēģināts nav zaudēts.”
Viņa aizgāja uz Matīsa pusi, kurš nāca jau viņai pretī. Un tieši atnāca Denijs ar divām glāzēm rokās, vienu iedeva man- „Nu tad par to, ka mēs satikāmies.”
Mēs pacēlām un izdzērām glāzes sausas. Iedarbība bija tūlītēja, es mazliet apreibu.
kad bus vēl? :))