Es tikmēr izdomāju uzpīpēt. Izgāju āra uz terases, ārā nevienu neredzēju, tāpēc droši smēķēju, paņēmu arī tēju līdzi. Ārā joprojām izskatījās ļoti apmācies, bet bija ļoti silti. Skats bija ļoti skaists, kas pavērās no terases. Bija tumšs, bet ļoti labi varēja saredzēt rudens krāsainās lapas, kas locījās vēja iespaidā, viss mirdzēja, kaut gan viss izskatījās drūms, man garastāvokli šodien nav iespējams sabojāt, jo nevaru sagaidīt vakaru, kad satikšu Mārci un Matīsu, laikam jau Deniju arī gribu satikt. Biju dziļi aizdomājusies, ka pat nepamanīju, ka Marija nāca pretī un šausmīgi vicināja abas rokas, es sasmējos un izspļāvu tēju, ko tikko biju iedzērusi.
Viņai blakus bija liels ceļojuma čemodāns- „Es vienkārši nevarēju izdomāt, ko lai paņemu..”- viņa iesāka „..tāpēc tu paņēmi visu,”- es pabeidzu viņas vietā.
Mēs sasmaidījāmies, viņa bija tik paredzama, viņa paņēma čemodānu un nāca man tuvāk, apsēdās blakus uz soliņa un paņēmu vienu cigareti no manas paciņas.
„Tev noteikti patiks tā lelle, manuprāt, tas ir katra vīrieša sapnis- sieviete, kuras neliedzas”.
„Noteikti. Es vakar pēc tam satiku Matīsu,”- es iesāku. Marijas paskatījās uz mani ar lielām acīm. –„Stāsti man visu”. Varēja redzēt, ka viņai Matīss patīk. Es viņai arī izstāstīju.
„Kur tava ģimene vispār palikusi?”- Marija aizdomājās.
„Aizbrauca uz laukiem, bet es mammai vakar pateicu, ka šodien iešu pie viena drauga uz dzimšanas dienu, tāpēc mani neviens necēla augšā. Bet man ir saraksts ar lietām, kas man jāizdara.”- es smaidīju ar velnišķīgām acīm uz Mariju.
„Neskaties uz manis tā, es neatnācu te, lai strādātu, bet lai tevi atbalstītu- saņemies, tev vēl palika puteklīši,”- viņai tas likās smieklīgi.
„Nekā nebija, tu zini, kur ir slotas”- mēs sākām viena otru bikstīt.
Mēs vēl pasēdējām uz terases, bet devāmies iekšā, jo sāka pūst auksts vējš un mums palika mazliet auksti.
„Tu vispār baigi seksīgi izskaties,”- Marija izteica komplimentu.
Paskatījos uz sevi un pamanīju, ka man joprojām virsū ir pidžamma, mati noteikti ir izspūruši.
„Tādu komplimentus negadās bieži no tevis dzirdēt, Marij. Es iztīrīšu zobus un tā, bet tu tikmēr..”
„Aha,”- viņa jau bija piebāzusi pilnu muti ar cepumiem, kas joprojām stāvēja uz galda.
„Nu labi, ieēd, tev būs daudz jāstrādā”- sajutos ļauna.
Iegāju vannasistabā, un spogulī ieraudzīju tieši to, ko biju iedomājusies. Spogulī bija meitene, kuras bija 1, 70 m gara, ar garām kājā, tumši zaļām acīm un brūniem, pusgariem matiem, kuri bija mazliet savēlušies. Mana pidžamma ar enkuriem arī nebija diezko pievilcīga, mazliet par mazu, bet tomēr ļoti silta.
Es iztīrīju zobus un izķemmēju matus. Aizgāju uz istabu, pa ceļam ielūkojos, kā iet Marijai- viņa bija atradusi baranciņas un stūma iekšā.
Aizgāju uz istabu, novilku savu pidžammu un uzvilku melnas pusbikses un sarkanu topiņu- manas parastās mājas drēbes.
„Labi, mēs varētu visu sakārtot un tad izdomāsim, ko tālāk, jo mums ir daudz laika,”- teicu, kad iegāju virtuvē un redzēju, kā viņa cenšas attaisīt marinētu gurķu burciņu.
Visu sakārtojām un paskatījāmies televizoru. Ap pusē 8 man Marija jautāja- „Ko lai es velku?”- Marijas balsī bija panika.
„Melno kleitiņu?”- nebiju droša.
Viņa visu vakaru piemērīja vairākus tērpus, un, ja godīgi, tad es tieši tāpat, jo es arī gribēju izskatīties ideāli, kad ar viņiem satiksimies.
Beigās viņa izvēlējās sarkano, īso kleitiņu, bet es gribēju uzvilkt balto mežģīņu kleitu, kura bija gara un plīvojoša galā, Marija mani apskauda par šo kleitu, jo viņa tiešām uzskatīja, ka tas ir labākais pirkums manā dzīvē.
Sataisījām matus, es savējos viegli ieviļņoju, bet Marija iztaisnoja. Uzlikām kosmētiku, izcēlām acis ar melno acu zīmuli un spīdumiem. Paskatījāmies spogulī, bija jāatzīst, mēs abas tiešām izskatījāmies ļoti skaistas.
