Vēl viena skaista diena un atkal pamodies ! Vai nav skaisti ? Protams, nedomāju par to, ka vai ir skaisti, ka pamodos es. Katrs mēs šodien pamodāmies. Vai apgalvojums ir patiess ?
Šodiena kārtējo reizi stāstīja, ka nav jāuztraucas par to, ko nokavēju, kamēr biju uz citas “takas”. Mierīgi jāturpina tas pats ceļš, uz kura biju agrāk. Bet vai šis ir tas pats ceļš ? Ja esi apmaldījies, bet atceries, kā izskatās ceļš, pa kuru jāiet, vai tas tev palīdz izkļūt no meža ? Tā nedomāju. Pirmkārt, nav garantijas, ka atradīsi, kur tāds ceļš ir, otrkārt, gadījumā lielākā daļa ceļu neizskatās vienādi ? Toties sajūtas atšķiras un sekojot sirdij varam nonākt tur, kur vajag !
Vairāk runājot par “šis pus upes” lietām, konkrētā priekšmetā bija daudz maz komisks atgadījums. Bija nedēļa laika iemācīties dažas tēmas kontroldarbam, kas ir par vielu, kuru noslimoju. Lai cik skumji tas nebūtu, bet mācīties sāku tikai dienā pirms ieskaites. Vēl bēdīgāk ir tas, ka tajā dienā datora sistēma atteicās ar mani sadarboties, bet tas nav sliktākais (var iegūt informāciju arī caur mobilo iekārtu). Mācīties mācījos, pat daudz mācījos un daudz iemācījos, bet nepadomāju par dažām niansēm. Kontroldarbā bija tēmas, ko mācījos (par laimi), bet bija arī tāda, kuru neapskatīju, un tas ir tas komiskums jeb Mērfija likums, ka būs tas, ko vismazāk gaidīsi.
