Marta atrāvās no skūpsta, viņa ieskatījās Toma acīs. Viņas acīs bija asaras, viņai bija grūti kaut ko teikt, vai izbaudīt skūpstu, jo iegšēji viņai dedzināja smagi. Viņa pastūma mazliet malā Tomu un aizgāja uz savu istabu, izslēdza gaismu, apsēdās gultā un vēroja gaismiņas, kas spīdēja pie loga. Toms viņu saprata, un nemaz nevēlējās uzbāzties. Marta nomierinājās, un nomierināja asaras, kas plūda pār vaigiem, diemžēl bija pagājusi stunda. Viņa pa šo stundu caur visām asarām bija uzrakstījusi Lindai sms, ka Toms ir mājās, taču, ka ir grūti.. ir ļoti grūti. Marta piecēlās, piegāja pie spoguļa smaidīja, taču viņai bija tik grūti.. grūti smaidīt. Viņa izgāja no istabas, un pati šobrīd devās uz virtuvi no, kuras nāca aukstums.. nejau burtisks, vienkārši tur sēdeja puisis, par kuru viņa cīnījās četrus gadus, viņa viņu mīlēja.. spēcīgi.. Viņa iegāja virtuvē – Toms sēdēja pie atvērta loga, viņš bija izņēmis cigareti un to pīpēja, lēnām un ļoti domīgi. Marta klusi nočukstēja : „piedod..” Toms pagriezās, paskatījās uz viņu ar niciniešu skatienu un aizgriezāt atpakaļ pret logu. Marta : „Tom, piedod.. vienkārši ir grūti.” Toms iesmējās : „grūti? Tu saki grūti? Manuprāt, Tu nezini, kas ir grūti.. labāk neko nesaki, man tāpat tas neko neizsaka.” Toms ar šiem vārdiem sagrāva Martu. Marta stāvēja viņas vaigus pārklāja asaras, taču šīs bija neapturamas, tās gāzās straumēm, jo viņa izjuta salauztību un dusmas kopā : „es nezinu, ko nozīmē grūti? Tev neliekas, ka uzvedies kā kretīns? Es par Tevi dienu un nakti domāju četrus gadus, cīnījos, bet Tev vajadzēja kaut kādu.. lupatu Sintiju, un tagad saproti, ka viņu nemaz nevajadzēja.. un tagad.. Tu sēdi mierīgi, smaidi. Tu smejies par mani, nē, nu paldies Tev.” Marta izteica pēdejos vārdus ar sāpēm, caur asarām, viņa pagriezās un aizgāja. Viņa uzvilka laiviņas un slēdza vaļā durvis. Toms izdzirdot durvju slēgšanu vaļā pieleca un aizskrēja uz korodoru. Viņš skatījas uz Martu, sākumā neko nesakot. Marta paskatījās, viņas vaigus klāja asaras, viņa pasmaidīja, nolaida galvu un nočukstēja : „nebūs vairs.” Viņa atvēra durvis, un grasījās jau iet ārā, taču Toms paķēra viņu aiz rokas un sākumā neko nesakot apskāva , taču beigās viņš čukstēja : „mazā, piedod..es Tevi mīlu, taču pēc šķiršanās ar Sintiju esmu palicis par kretīnu.. atceries, kāds biju pirms gada, diviem, vai pat trijiem? Atceries.. biju jauks, un vienmēr visus mīlēju, bet tagad? Ienīstu visus, sāpinu.. esmu idiots, piedod.” Marta paskatījās uz viņa, un noskūpstīja : „es Tevi mīlu vairāk par visu pasaulē..” Toms : „piedod par visu, Tu esi iemesls katrai manai ieelpai..” Pēkšņi Martas rokas palika vaļīgas, viņa vairs neturējās.. Toms paskatījās uz Martu un viņa bija zaudējusi samaņu.
..TURPINĀJUMS SEKOS..
