7

 96  0

Esmu kā nerrs un apsēžos karaļa tronī.
Neīstais laiks un nepareizā vieta.
No augšas raugoties viss izskatās citādi,
Garām nepaslīd sīkās blēdības.
Ir grūti būt nerram bez savas karaļvalsts,
Neaizmirst sagūstīto mirkļa burvību.

***

Dramatisms aizmirst saulrieta skaistumu,
Traģisms noliedz mirkļa nenovēršamību.
Zem svešas maskas noslēpjas klauns
Un nesteidzas uzticēties svešiniekam.
Uz papīra lapas uzrakstīta patiesība
Bezpersoniski gaida manu atzinību.

***

Garāmgājēj, nesmej par rejošu suni,
Tu nesaproti viņam piederošo balsi.
Pa labi un pa kreisi svešādas skaņas
Atsitas pret mūsu kurlajām ausīm.
Pavisam nedaudz pietrūkst drosmes,
Kripatiņas spīts, lai satvertu saujā
Apstākļu apstādināto mirkli.

***

Pieturēties pie pilsētas bez ilgām,
Neviens vēl nav dzirdējis skanam
Pūces balsi tveicīgā pusdienlaikā.
Neviens vēl nav redzējis ziedam
Kadiķkrūmu krāsu bagātā rudenī.
Ietiepīgi cenšos brīnumu satvert.
Nenosodiet, es tikai vēl tikai mācos
Būt cilvēks, laimīgais cilvēks.

Komentāri 7

0/2000

Vai tukšā muca esmu es? -

Vien mierinājums, ka tālu skan.

ha, reprīze 🙂

 9  0 atbildēt

👍

 7  0 atbildēt

Tukša muca tālu skan

Pilna muca klusē

Glāze, kas uz galda man

Pat vēl nav ne pusē

Varbūt tomēr jārunā

Kamēr citi baidās

Un tad dienu dunā

Saredzēsi smaidu

https://media.tenor.com/images/cae3973f31cc33e9d79bd9a10e0ae2a5/tenor.gif

 6  0 atbildēt

👍

 4  0 atbildēt

Tev lieliska dzeja bija, ir un būs👍

 3  0 atbildēt

Haotiski, vietām pretrunīgi.

 0  0 atbildēt