*** *** ***11

***

Tālu iedams atpakaļceļa vārdus kabatās beru,
Lai vienmēr pa tvērienam būtu, lai atcerētos
Bites dzēliena asumu un medus saldumu.
Pavisam tuvu debesīm uzziedēs ķirsis
Un tā smarža atkal sauks atgriezties.
Un es atgriežos, vienmēr atgriežos šeit,
Kur zibens atspēlējas par gurušām acīm,
Kas pienenes prieku novērtēt nespēj.
Kurš būs tik drosmīgs atspēlēties laikam,
Kas nenosaukts vārdā izgaisa vējā.
Skrejošie, apstājieties un apklustiet mirkli!
Kāds laimīgs putns atgriešanās dziesmu dzied.

***

Ņemu baltu papīra lapu un vēstuli uzrakstīt vēlos,
Tikai nesakiet, ka tā jau sen vairs neviens nedara.
Sveiks! Vai šodien mēs salijām vienā lietū
Un dzerot tēju vienu dziesmu klausījāmis?
Ir jau taisnība, ka pārāk nopietni vējā klausos.
Tas tikai caurgājējs, bez nodoma piesit pie loga
Un pazudīs uz neatgriešanos. Un labi, ka tā.
Ir jau taisnība, ka nedaudz pietrūkst drosmes,
Lai reizēm neaizslēptos aiz klusēšanas smaida.
Vārds aiz vārda, teikums aiz teikuma,
Klusi čirkst vecā tintes pildspalva.
Tintes traipi uz pirkstiem atgādina-
Mūsu saruna šoreiz ir galā.