Hei,Hei spoki!!
Šei atkal es..Izdomaaju ka atkal ieliksu dažus manus dzejoliisus..:))
PS.Ja kaadam tie tik loti nepatiik..tad luudzu bez jeeliibaam un tizliem komentiem..Tas tiesaam kaitina!! :D
Reizēm...
Reizēm Tu sēdi sabiedriskajā transportā un domā-
Ko pie velna es te daru?
Muļķīgs jautājums?
Diezgan!
Bet ja Tev prātā nenāk interesantāku domu,
Tad jāuzdod vismaz kas šāds,
Lai garlaicības nepārņemts neieslīgti nekam nevajadzīgā depresijā.
Protams, vari klausītie jau sen atklausītu mūziku,
Un izlikties, ka tā tev tik tiešām patīk.
Vai arī uzsākt sarunu ar svešinieku,
Kas smaržo pēc tavas vecmāmiņas pērnajām smaržām
Un pat lāga nesaprot, ko īsti no viņa vēlies.
Vari arī beztēmā raudzīties ārā pa logu,
Cerot, ka tajā pavērsies kāds interesants skats,
Vai arī klusībā pievērt acis un izlikties, ka esi viens
Un atrodies tur, kur neviens Tevi nevarētu atrast.
Reizēm, jā, reizēm, uznāk tādas domas, kuras pats tā īsti nemaz neizproti!
Nesmīdini, Lūdzu!
Tu stāvi man pretī ar savu „Graciozo’’ stāju
It kā censtos man kaut ko pierādīt.
Bet Tu smagi maldies!
Man nav bail no tavas stājas,
No tavas bravūrības ne tik!
Tu izgāz krūtis
It kā būtu kā neapsēklota govs.
Izklausās jau smieklīgi,-
Bet tā ir!
Tu izslej kaklu uz priekšu
Lai tavi kliedzieni triektos man sejā,
Bet man ir vienalga, es paeju tālāk,
Smaidu.
Tu centies man pierādīt, ka esi spēcīgāka,
Kaut zini, ka tā nav!
Tādēļ lūdzu, palaid garām un nesmīdini!
Jautājums?
Kas ir Mīlestība?
Tādas nemaz nav!
Un Jūs varat teikt, ka ir-
Bet cilvēkam, kas nekad to nav izjutis to nekad nesaprast.
Mīlestība-tas ir tikai vārds,
Vārds, kura nozīme ir niecīga
Vēl niecīgāka par pārējiem vārdiem.
Mīlestība ir tikai izdomājums
Vēl neīstāks par nepiepildītiem sapņiem.
Mīlestība? Tā nav nekā vērta.
Tā nav ne nosvērta, ne izmērīta!
Valoda
Es esmu un es būšu-valoda
Kā dīglis ieaudzis zemē ar visām saknēm
Būšu kā neizlieta ūdens glāze
Kurā, ik dienas iebirst pa asarai.
Es esmu un es būšu-dzimtene
Kā nenopūšama, mūžīgas Ulubeles uguns
Kā viskarstākā, nepiepildītā vēlme, kāda sirdī.
Es esmu un es būšu,
Kā vētras pārlauzts koks
Kā čūskoga, biedējoši sarkanā krāsā.
Es esmu un es būšu-Latviešu valoda
Kā četru vēju pūstais aukstums
Kā milzīgas sāpes cilvēku melnajās domās.
Es esmu un es būšu-tīra, skaidra valoda
Kā maizi lūdzošs bārenis Rīgas lidostā
Kā putns, kurš vairs nesaprot, kur tam ir mājas.
Es esmu un es būšu dzimtās zemes tīra valoda
Kā Ķīnas mūris, kas nelaidīs garām nevienu nepareizu zilbi
Kā milzu saule kas spoži spīd
Kā milzu vārdi, kuriem jāpaliek tīriem.
