*Nebūtiski.
izdzīvo mirkli kas dots tev vienreiz mūžā,
izdzīvo sapni kas, šķietami, piepildās.
apej mīlestības loka nebūtiskos likumus,
ļaujies šķīstīt miesu melos un pazemībā.
skaries pie rozes, kas acu mirklī novīst,
sēj iznīcību ar maigu plaukstas pieskārienu,
iznīcini visu ar lirisku melodiju uz lūpām,
sper soli tuvāk neizbēgamajam,
aizmirsties uz laiku un pārstāj dzīvot.
pietiek laimībā sevi lolot,
tveries pie čūskas saindētās sirds.
te tava un tur viņa,
bet abas vienādas -
vienam mazāk, otram vairāk.
sper soli tuvāk neizbēgamajam,
ļaujies mūžībai ieguldīt tevi maldu šūpulī,
nebēdz no atvēlētā likteņa.
ver lēni acis ciet un netausties,
netausties pēc mīlas saldas,
tā no tevis ar važām atsieta -
karcerī paslēpta.
ver lēni acis ciet..
*Ienīstu.!
ar savām rokām,
tevi žņaugt
un kā sīku žurku tevi noindēt
ar indi stiprāko!
sārtas asaras liet
un par tavu nāvi smiet,
uz tevi savu sāpi kliegt.
kad beidzot tevi varēšu nožmiegt?!
tava laime mans naids
un tavs smaids mans lāsts.
tik daudz dusmu ir krāts
kā naidnieks apmāts.
tu melnas asinis liesi!
par mani vēl smiesi?
ienīst tevi tik ļoti,
ienīst uz mūžu....
*Es vēlētos būt.
Es vēlētos būt kā zibens,
Kas uzplaiksnī un pazūd.
Ne sāpju tam, ne raižu.
Es vēlētos būt kā pērkons,
Kas nepaliek nedzirdēts.
Ne domu tam, ne naidnieku.
Es vēlētos būt kā lietus,
Kas skumjas neprot slēpt.
Ne jādzīvo bailēs tam, ne pārdomās.
Es vēlētos būt kā nakts,
Kas aizdomāties liek.
Ne gaismas tai, ne uztraukumu.
Es vēlētos būt viss šis kopā,
Jo tikai tā es varu izpausties,
Tikai tā tu uzzinātu ko jūtu es...
*Safabricēta aina.
zils pārtop pelēkā,
vanags atsitoties pret klinti,
kļūst par barību maitas putniem.
lietus iznīkst, pārvēršas putekļos.
domās atspoguļo šo safabricēto ainu.
nesaki ka nezināji,
nezināji cik reāla tā šķiet,
pat ļaudīm ar tīrām dvēselēm.
maskās tērptas cerības,
kas izskatās kā izmirstības.
maigie čuksti -
kā ausu bungādiņu noārdoši termīti.
apgriezies pa 180 grādiem.
otra puse blāvāki pelēka,
apgriezies vēlreiz
un atkal esi nonācis sākumpunktā.
netici tiem, kas tev acīs smērē sinepes.
aizmiglotā patiesība,
nedos neviens tev pavedienu vai trepes,
pazaudēji nevainību, līdz ar to zūd pasaulīgā apzinība.
nav iznākuma un gala,
neizveicīgi klauni staigā uz naža spala.
nost ar iedomāto paradīzi,
šurp dodiet necenzēto krīzi..!
*To be or not to be..[scream]
Būt ar nosapņoto sapni mierā,
Nebūt pelēkās masas izlecējai.
Būt piesietai pie zemes šīs,
Nebūt par kalponi pasaules varai.
Būt pašai par sevi,
Nebūt uzticīgai nerunīgajam.
Būt par noti dziesmai skarbai,
Nebūt šīs dziesmas rakstītāja vergam.
Būt melnam burtam uz baltas papīra lapas,
Nebūt melnam tintes traipam miskastē
Būt ar savu moralitāti,
Nebūt bez vārdiem šiem.
Reklāma
*Mani draugi, mans zelts. (:
..ja tu sataisīsi pašnāvību kādā mistiskā kārtā, es aizbraukšu un atspārdīšu tevi..