Šis ir mans pats pirmais šāda veida veikums vispār, tādēļ esiet daudzmaz saudzīgi ar kritiku.
Paldies!
Viņa..
Tas notika 9 novembra naktī. Bija parasts 5dienas vakars, kurš tika atzīmēts tīri jautrā noskaņojumā (Mārtiņdiena). Ar draugu bijām pie manis iedzēruši un tālākais vakara plāns bija Vecrīga.
Bārā, kurā iegājām bija izcili – cilvēku daudz, īpaši sieviešu. Pēc pāris viskija glāzēm ar draugu sākam lūkot pēc šīm daiļavām. Un lietas iet no rokas – iepazīsties ar vienu, ja nesanāk kontakts vai atšuj, tad pie nākamās pievilcīgās klāt un viss notiek.
Bet, par spīti tām visām daiļavām, ir šai „bārā” viena skaistule, kas netiešā viedā izrāda interesi par mani (skatieni, smaidi). Pat īpaši nedomājot par šo meiteni turpinu baudīt savu izcilo vakara ritējumu.
Mirklī, kad izgājām ar draugu sasmēķēt uz ielas, es redzu to pašu daiļavu , vienu pašu. Lai gan pat nebiju to daiļavu no bāra īsti aplūkojis es zināju, ka tā ir Viņa. Ilgi nedomājot, pagāja tikai mirklis lai saņemtu dūšu, devos pie Viņas. Viņa bija skaistāka nekā biju domājis, acis un lūpas vienkārši hipnotizēja mani. Protams, izdevās arī dabūt vārdus pāri savām lūpām un galu galā izdevās diezgan sakarīgs dialogs, lai gan man, pirmo reizi savā mūžā, nav ne jausmas par to ko es Viņai teicu. Viss ko atceros ir viņas acis, lūpas, smaids un Viņas vārds uzvārds. Bārā vēl pāris reizes izdevās saskrieties kuru laikā flirtējām un papļāpājām. Tad kaut kādā mistiskā veidā mūsu plāni sakrita uz vienu roku un mēs nelielā bariņā devāmies uz citu „bāru”. Migrēšana uz citu vietu tika pavadīta ar sarunām un ko tik vēl ne, tikai tas viss ir kā miglā tīts.
Diemžēl pēc neilga laika mūsu ceļi šķiras, jo bouncer vienu no maniem draugiem aiz škurkas izvilka pa durvīm, un draugus nelaimē es nepametu, tādēļ devos ar viņu. Nonākot mājā pirmā darbība ir , šīs burvīgās meitenes sameklēšana sociālajos portālos un par laimi man tas arī izdodas.
Nākamās dienas vakarā jau es Viņai uzrakstīju, pat necerēdams sagaidīt atbildi, jo nu Vecrīga ir un paliek Vecrīga, bet par brīnumu Viņa atbild un sākas sarakste. Sākumā Viņa garās runās neizplūst un man jau liekas, ka lietderības koeficients ir nulle, bet tad Viņa pēkšņi piekrīt manam aicinājumam, iet nolikt svecītes 11 novembra krastmalā. Biju sajūsmināts un noraizējies vienlaicīgi, jo domas kā atstāt labu iespaidu bija ņēmušas virsroku un miegs tajā naktī viņām piekāpās.
Stāvu pie okupācijas muzeja un gaidu viņu. Sirds gandrīz kāpj pa muti laukā no uztraukuma. Lai gan uz randiņiem esmu salīdzinoši daudz devies, šis nez kāpēc ir savādāks. Visu laiku domāju par to kā viņa izskatās, jo atmiņā ir tikai tās acis, lūpas un smaids. Un tad pienāk tas mirklis – es ieraugu viņu un pārnestā nozīmē paģībstu. Viņa ir skaistāka nekā atcerējos un šoreiz es jau runāju par visu augumu kopumā.
Sarunas daudz un garas un par dažādām tēmām. Pastaiga vēl garāka par tām. Viņa bija ļoti gudra sieviete un tas bija kā „ķirsis uz putukrējuma” – viņa ir izcila!
Pašsaprotami, ka seko otrais randiņš un arī trešais randiņš. Vēl tagad, kā vakar notikušu atceros, pirmo pamatīgo skūpstu, kurš ilgāks par 7 sekundēm – man saļodzījās ceļi, tas bija labākais skūpsts kāds man bijis. Un viņai bija tāpat.
Lietām attīstoties izrādījās, ka viņa vēl ir kā dieviete gultā. Sekss ar viņu bija debešķīgs vārda vistiešākajā nozīmē. Pa nakti mīlējāmies 3 – 4 reizes. Katru no šīm reizēm mēs abi tikām līdz galam.
Šī pasaka, ar tikšanos, saraksti, smiekliem, mīlēšanos, bezgalīgu runāšanu, gulēšanu viņas apskāvienos rit pilnā sparā, Esmu sācis neatgriezeniski iemīlēties viņā un viņa manī. Jūtu, ka viņa būs īstā, tā ko esmu meklējis ilgu laiku...
Dabīgi, ka bija nesaskaņas, mazas, bet bija. Un tieši dēļ tām mazajām nesaskaņām viss mainījās. Šķita, ka viņa mani vairs negribēja. Šķita, ka viņas jūtas ir kā ar roku atņemtas. Un, vissāpīgākais, viņa vairs negribēja tās atjaunot.
Viņa priekš manis ir tā, dēļ kuras gribas darīt visu. Viņa ir tā, kura mani padara par labāku cilvēku. Viņa būs tā dēļ kuras es skraidīšu pakaļ kā mazs sunītis līdz spēku izsīkumam. Viņa būs tā par kuru es domāšu caurām dienām un naktīm. Jo es zinu, ka viņa ir radīta priekš manis...
Bet vai tas nesīs kārotos augļus, ja no viņas puses nav nekādas jūtu izpausmes novērojamas?
Šīs būs mans labākais mīlas stāsts vai kārtējais apliecinājums tam, ka mūsdienās īsta mīlestība neko nenozīmē?
