Vēstule Mīļotajai !1

VĒSTULE

Mana Mīļotā!

....Ja vien Tavējā sirsniņa zinātu, cik daudz tai vēlas izstāstīt manējā, iespējams šonakt Tu būtu manos apskāvienos un nepieļautu manu patieso jūtu grimšanu vientulības bezdibenī, raugoties caur loga rūti uz laternu gaismas staru rotaļām rudenīgajā pusnakts miglā. Diemžēl Tu to nezini, jo ikreiz naktī pamostoties no burvīgā sapņa, atverot miega vērtās acis, es meklēju Tevi sev līdzās, taču Tevis atkal un atkal šeit nav. Tikai viegli jaušama, kādreiz Tevis atstāta siltā smaida smarža manos spilvenos. Tikai draiski smaidošs segas stūrītis, uz kura reiz ziedējis Tavu lūpu pieskāriens, kautri slēpjoties no mana mīlas pilnā acu skatiena. Tikai jautrās palaga maliņas, kuras arvien stāsta par sarunām ar tavām mazajām pēdiņām pusnakts aizsegā zem segas... , taču Tevis atkal un atkal šeit nav, un man kļūst ļoti skumji...vārds - ļoti- neizsaka pilnīgi neko par to kā šajā brīdī es jūtos...tas nav iespējams. Bet zini, kad man kļūst ļoti skumji, ir tikai vienas zāles uz šīs pasaules, kuras spēj izraut manu dvēseli no grūtsirdības. Recepte ir gaužām vienkārša, iespējams tādēļ es to tik bieži izmantoju. Tad, kad kļūst neizturami smagi un ilgas pēc Tavas klātbūtnes pārsit manu ikdienas sirds ritmu, es ņemu un vēroju Tavu gaišo atspulgu fotogrāfijās. Īpaši labi iedarbojas bildes, kurās es spēju lasīt Tavā, man tik mīļajā, smaidā, ka Tu esi priecīga un laimīga.

Viens skatiens uz Tevi un es iegūstu jaunu pārliecību un cerību, ka reiz atkal Tu būsi man līdzās. Tik cieši cik vien iespējams un nekad vairs neatstāsi mani vienu.

Lai, kurā pasaules malā es atrastos...vienmēr vēlos, kaut Tu būtu šeit, kopā ar mani...Vidusjūras krastā Izraēlā vai Norvēģijas fjordos, vai Slovākijas kalnos...vienmēr es saucu Tavu vārdu un ceru, ka Tu mani kaut kur sirdī dzirdi... Lai cik skaistās pasaules malās es būtu bijis kopš pazīstu Tevi... Neviena nav pilnīga bez Tevis....

Vari dusmoties uz mani vai kliegt, es joprojām gaidu Tikai TEVI! Man nevajag nevienu citu uz visas pasaules.

Ja es mīlu, tad tikai vienu vienīgi - TEVI !

Kopš pirmās tikšanās reizes esmu neprātīgi ilgojies tikai un vienīgi pēc Tevis. Mana skaistā , satriecošā meitene, mana mīlas dzirkstelīte

Lai kur es būtu, lai ko es darītu...vienīgā doma ir kā nokļūt pie Tevis...kā satikt...redzēt viņu...man vajag redzēt viņu...ja nav iespējams...kaut dzirdēt klausulē...kaut pāris vārdus no viņas balstiņas....vienu smaidu.... Es tiecos pie Tevis kā vilnis pret krastu....un, lai cik tālu krasts to atsistu, tas vienmēr atgriežas un krasts to sagaida ar savu smilšaino apskāvienu.....

Vienmēr Tu esi man līdzās, vienmēr esi atbalstījusi, vienmēr esi uzklausījusi un vienmēr Tev nav bijis vienalga, kā es jūtos un kas ar mani notiek...tikai Tev.

Jā, es gaidu Tevi, jo es nevaru iedomāties savu dzīvi bez Tevis!

Ir grūti spēlēt skanīgu, smaida pilnu dziesmu, zinot, ka meklē vai satiecies ar kādu citu... Tas nav viegli...

Jā , man iet labi, jūtos tā kā jūtos, viss ir kārtībā...to es Tev stāstu, bet pats katru nakti mirstu nost aiz ilgām un greizsirdības..... vēl vienu pieskārienu, vēl vienu tavu skatienu, vēl vienus tavus smieklus, vēl vienu kautrīgo smaidu, vēl vienu tavu dusmu pilno neskaties uz mani, vēl vienu skūpstu, vēl vienu tavas maigās ādas smaržas reiboni, vēl vienu, vēl vienu...vienmēr vēl vienu un vēl....

Tu man reiz stāstīji visu, kas Tev manī kaitina....kaut es varētu kļūt par vislabāko vīrieti pasaulē Tev!

Visur , kur esam bijuši, visu , ko esam darījuši, visu par ko esam runājuši...ak Dievs kā man Tevis trūkst mīļum...

Nezinu, cik man ilgi būs Tevi jāgaida, taču bez Tevis es nevēlos dzīvot..... Pat , ja man ir jānomirst un jāpiedzimst nākošajā dzīvē, lai būtu ar Tevi kopā, esmu gatavs gaidīt....

Es nespēju par Tevi nedomāt, nespēju aizmirst Tavu ādas smaržu.... Nevaru aizverot acis nevērot tavu sievišķīgumu un grāciju. Kaisle pret Tevi ir tik liela, ka nodzēst to nevarētu pat ar visiem pasaules okeāniem.... un to darīt būtu muļķīgi, tāpat kā lūgt mani pārstāt Tevi mīlēt....

Jā! Tu mani kaitini dažreiz, iespējams tik pat ļoti kā es Tevi, taču man tā visa pietrūkst...pietrūkst Tevis.Pietrūkst manas sirsniņas!

Katru dienu domāju par to, kā Tev iet, kā Tevi pasargāt no dažādām nebūšanām, kā zināt un sajust, kad Tev esmu patiesi nepieciešams grūtā brīdī. Kā Tev palīdzēt, kā Tevi nosargāt no dažādām vilšanām....

Esmu laimīgs, ka satiku Tevi! Par to esmu pateicīgs visiem liktens labajiem un skarbajiem pagriezieniem manā dzīvē!

Tu esi man visdārgākais cilvēks pasaulē!

Un, lai gan iespējams Tu mani sāpināsi vēl un vēl ....meklējot to savu vienīgo, uz kuru var paļauties, kuram var uzticēties, to kurš mīl Tevi tādu kāda esi, bez visiem izņemot.... es joprojām ceru, ka Tu meklē mani.... un tādēļ es Tevi nekad neatstāšu vienu, nekad!

Paldies , ka esi manā dzīvē!

Ar mīlestību

Kaspars