... un debesis pāri...
Nebeidzamie eZZiiC klejojumi 
Tik daudz ir ko redzēt un saskatīt. Uzņemt un sajust. Atstāt atmiņā.
Kā savulaik neatkārtojamā māksliniece Laurie Anderson, viesodamās Rīgā, izstāstīja leģendu, kā radās atmiņa:
- iesākumā bija tikai debesis un putni. Tie lidoja un lidoja. Bet reiz vienam putnam nomira vectēvs. Un to nebija, kur noglabāt. Tad putns to noglabāja galvā. Tā radās atmiņa.
Gulbji un pīles...
... pīles un kaijas.
Pīles kā notis.
Un cigoriņi pilnziedā.
Un vārnucis novērotāja postenī.
Ievērojis eZZiiCi, maskējas.
Un ātri, ātri mūk.
Vien gulbji cēli nopeld garām ar jauno paaudzi.
Te pēkšņi debesis kā ūdens šalts.
Un cauri debesīm un kokiem saule iespīd tieši acīs.
Man Tavi mīļie mazie stāstiņi patīk, bet fotogrāfiju kvalitāte receptēs joprojām bojā ēdienu izskatu un pat liek noskurināties.
Uh, bilžu kvalitāte varēja būt labāka, taču ņemot vērā attēlu ideju un attēloto, tas naf svarīgi! Lieku treknu +
