***
Kopš atgriezos no ceļojuma un dažas dienas vienatnē mitinos savā lauku rezidencē, šķiet, nav bijusi neviena tāda diena, kad manu mieru, kuru vienmēr ņemos baudīt ar īpašu sajūsmu, kāds neiztraucētu. Protams, ir visāda veida miera traucējumi – daži īslaicīgi, daži līdz apnikumam gari –, taču viskaitinošākais no visiem ir zāles trimmeris. Tā skaņa, ko rada šis agregāts, ir nepanesama un no pacietības izvedoša. Īpaši jau no rītiem, kad atvaļināts cilvēks grib pagulēt krietni ilgāk par tiem, kas savu naktsmieru rod jau tūlīt pēc pulkstenis desmitiem.
Ja atmiņa neviļ, jau tovakar, kad atgriezos mazpilsētā, kāds ārpusē ar trimmeri trokšņoja. Vairākas nedēļas šo skaņu nebiju dzirdējis. Bet arī nākamajā dienā skanēja trimmeris un es tiku pamodināts tieši no tā radītajām skaļām. Tā bija diena, kad ņēmu savu sašutumu izpaust tviterī. Neticēsiet, bet tieši tobrīd manā istabā ienāca tēvs un pavēlošiem žestiem rādīja, lai eju viņam līdzi. Uz jautājumu, ko vajag, viņš ar galvu pamāja uz loga pusi, uz skaņu, kas nāca no ārpuses. Viņš teica, lai nāku darīt to pašu, proti, pļaut zāli. Iekšēji pasmaidīju par šo sagadīšanos, ka vecais pie manis ienāca tieši brīdī, kad trimmera skaļas mani bija izvedušas no pacietības.
Arta rakstīja, lai pagaidot, kad būs bērniņi, jo es neticēšot, cik daudz dažādu kaitinošu skaņu tie spēj radīt. Jā, varu iedomāties, taču pagaidām, kamēr man bērnu nav, viskaitinošākā skaņa tomēr ir trimmera radītā. Nezinu, varbūt citiem šī skaņa nešķiet tik tracinoša, ber man gan, jo dažbrīd šķiet, ka būtu gatavs tai stāties pretī ar ieroci.
---
Jāatzīst, nekad iepriekš zāli ar trimmeri nebiju pļāvis. Pēc īsas mutiskas pamācības es ķēros pie darba un pats savām rokām radīju skaņu, kas mani tik ļoti tracina. Pašam pļaujot tā nebūt vairs nelikās tik baisa. Varbūt tāpēc, ka biju sakoncentrējies darbam, kuru darīju pirmo reizi. Nezinu, bet arī nākamajā dienā kādam sagribējās patrimmerēt zāli.
Es aizvēru logu.
Es aizgāju no mājām.
---
Kad arī šodien tika ieslēgts trimmeris, sāku domāt, cik tad daudz tās zāles te tuvākajā apkārtnē ir? Sāku skatīties uz kaimiņa mājas pagalmu, bet nevienu tur neredzēju. Vēlāk, kad pēc īsas lietusgāzes izgāju ārā palasīt, klusums bija tik baudpilns, ka ne atrauties no grāmatas lapaspusēm un patīkami dzestrā vakara. Taču mans prieks bija īss, jo turpat līdzās jau atkal sāka skanēt trimmeris. Acis šaudījās apkārt, nesapratu, cik tad daudz var PĻAUT.
Šodien, ja pareizi atceros, kāds jau trešo vai ceturto reizi pļauj. Dažas no pļaušanas reizēm bija īsas, kas, protams, priecēja, bet tagad, kad biju izgājis ārā palasīt, mans mērs bija pilns. Es ienīdu šo verķi vairāk par visu uz pasaules. Pat vairāk par reti pretīgo grupu Bermudu Sūdstūris.
Tas, kā izrādījās, bija kaimiņš manam kaimiņam. Varbūt viņš bija tas, kurš katru brīvu brīdi bija gājis ārā pļaut? Varbūt viņam to patīk darīt tikpat ļoti kā man malku skaldīt? Tā pamazām, lai prieks uz vairākām dienām. Bet sūds ar visu. Es devos iekšā, lai par to uzrakstītu, lai gan rakstīšanas vietā daudz labprātāk trimmera virzienā būtu šāvis ar bisi. Vai ložmetēju.
it īpaši brīvdienā vai mums bija tāds pretīgi slinks apaļīgs krievu purns par sētnieku,kā pa teļuku iet eiropas čempionāta spēles basītī,vispirms jauniešiem pēc tam pieaugušo izlasēm ,tā tam zāle jāpļauj vai lapas jāpūš.. atcerējos lapu pūtējs vēl jāpieliek pie neciešamajām skaņām.
