Gāja laiks, es strādāju, mācījos. Vienu vakaru, būšot neskaidrā, uzrakstīju Zanei, ka būtu jauki tikties atkal. Nezinu, kāpēc es to darīju, jo man pašam
tobrīd bija meitene. Viņa atbildēja: "Es jau nezinu vai Tu gribi atkal tikties. Man tikai prieks satikties!"
Pēc kā es viņai pateicu: "Jebkurā laikā. Nākošreiz Tu mani sauksi ārā, sarunāts?"
Nākošajā dienā es viņu satiku. Viņa, par brīnumu man, bija ar Sanitu.