Laiks gāja nemanāmi ātri. Kad biju 11.klasē, biju domājis: "Ha, vēl 12.klase priekšā. Tas ir krietns laiks."
12.klasē domāju:"Nu vēl divi semestri priekšā. Tas ir gana daudz."
12.klases beigās sapratu: "Jau ir beigas? Tas ir viss? Kā?"
Laiks gāja nemanāmi ātri. Kad biju 11.klasē, biju domājis: "Ha, vēl 12.klase priekšā. Tas ir krietns laiks."
12.klasē domāju:"Nu vēl divi semestri priekšā. Tas ir gana daudz."
12.klases beigās sapratu: "Jau ir beigas? Tas ir viss? Kā?"
Var teikt, tās jau bija mūsdienās...šī gada sākumā.
Man jau bija sava mašīna, darbs, attiecības. Biju students. Pagāja daudz gadu, kopš mūsu bariņš sabruka.
Es sazvanījos ar Artūru (ar viņu joprojām esam draugi) un vēl pāris paziņām. Edgars tajā dienā bija aizņemts. Piedāvāju Artūram un pārējiem draugiem doties uz izstādi. Aizbraucu pakaļ Artūram un pāris paziņām, mēs devāmies uz izstādi... Kad ienācu iekšā, pamanīju Zanes draugus. Viņi mani nē, tāpēc nesasveicinājos.
Pasākums nebija diez ko interesants, līdz ar ko vēlējos doties mājās. Kad mēs gājām izejas virzienā, mums ar Artūru pretī gāja Zane. Viņai bija ļoti priecīga un smaidoša, kad ieraudzīja mūs. Man bija uzskats, ka viņa mani joprojām ignorēs....es pat nebiju gatavs ar viņu runāt.
Viņa pagriezās pret mani un ar ļoti priecīgām emocijām teica: "Čaaaaau!"
Es to negaidīju.... Protams, es ar viņu arī sasveicinājos.
Pajautājām viens otram, kas ir jauns. It kā, nekas daudz nebija mainījies..... no citas puses, mēs kļuvām daudz vecāki un daudz nopietnāki.
Artūrs turpināja uzturēt sarunu ar Zani, taču man bija neierasti. Man visus šos gadus likās, ka Zane mani ienīst.
Zane arī gribēja doties prom. Diemžēl līdz pieturai bija tālu. Es nolēmu ka aizvedīšu viņu un tad aizbraukšu pakaļ draugiem.
Viņu vedot, mēs abi brīnījāmies, cik daudz ir mainījies. Mēs nekad neiedomātos, ka nākotnē mēs tādi būsim. Viņa izskatījās ļoti sievišķi - vairs nebija līdzi sporta soma, apģērbs bija nopietnāks un sievišķīgāks. Viņa pateica, ka mana mašīna man ļoti piestāv.
Es daudz ko zināju par Zani no sociālajiem tīkliem - ka viņai ir puisis, piemēram.
Par brīnumu man, viņa no sociālajiem tīkliem zināja, ja ne katru soli, tad katru otro manu soli. Pat zināja, kā es pavadīju pagājušo vasaru.
Aizsākām runāt par to, kāpēc beidzām staigāt. Viņa turpināja: "Mēs taču tik bieži pavadījām laiku kopā un pēkšņi viss..."
Es daļēji biju aizmirsis iemeslus.... galvā tikai palika, ka viņa mani ienīst. Zane īsti neatcerējās iemeslus (vai vismaz tā teica)
Ar Zani apmainījāmies ar numuriem un sarunājām, ka tuvākajā laikā tiksimies. Abi bijām ļoti priecīgi, ka gadījās tikties.
:)