Atnāca Sandra. Viņa ar emocijām stāstīja Artūram (pārējie neklausījās) kaut ko no savas dzīves. Mani pilnīgi neinteresēja, cik daudz viņa spēj izdzert un cik ilgi viņa spēj negulēt. Man vairāk patika runāties ar pārējiem.
Sāku runāties ar Sanitu: "Klausies, tad Sandra domā, ka mēs Artūram aiz muguras tiekamies?"
Sanita nepārliecinoši atbildēja: "Nu laikam tā iznāk. Brīnos, ka viņa uz mani pat neskatās."
Kad aliņi tika izdzerti, nolēmām pastaigāties. Kā ierasts, pastaigājoties, es vienmēr gāju kopā ar Zani.
Bet šoreiz viņa likās nedaudz nobijusies. Viņa centās ar mani uzturēt sarunu, bet centās atrasties tālāk, nekā ierasti.
Neko nejautāju Zanei. Sapratu, ka viņa tā uzvedās Sandras dēļ. Zane baidījās no konflikta ar Sandru.
Ātri vien, par Zanes sarunu biedru kļuva Sanita. Savukārt, man nācās runāties par dzīvi ar Sandru. Savu nepatiku pret viņu es neizrādīju.
Viņa sāka man jautāt bezsakarīgus jautājumus: "Kas tev šķiet svarīgākais attiecībās? Kāpēc vīriešus nevar saprast? Vai pastāv perfektas attiecības?" Pēc tā sekoja Sandras stulbie joki: "Zini kāpēc uz griestiem ir neērti gulēt? Jo sega krīt lejā?" un tādā garā.
Tālāk sekoja vēl nepatīkamāka lieta. Viņa sāka pie manis pielīst. Gribēja apskaut, skūpstīt, uzsēsties virsū, nepiedienīgi aiztikt. No viņas es neko tādu negribēju. Man pieriebās.
Atvainojos draugiem un teicu, ka dodos mājās. Draugi mani saprata, jo redzēja, ka viss tas man nepatīk.
Pēcāk, Sandra man rakstīja īsziņas. Es biju ignorējis.
Pāris dienas es negāju ārā.
Vienu vakaru sēžot mājās, man atnāca īsziņa no Zanes. "Vismaz kaut kas labs", es nodomāju
Zane uzraksta: "Čau čau, kā iet?"
Es atbildu: "Hei. Jauki. Kā tev sokas?"
Zane:"Labi jau ir. Es gribēju tev ko pateikt."
Es: "Saki :) "
Zane: "Nu ir tā, ka..."
Es:"Uz priekšu taču."
Zane:" .. ... ....."
Es:"Zane, beidz jokoties"
Zane:" Tu man ..... nu tu saprati."
Es: "Nesaprotu...."
Zane: "Bāc. Tu man liecies sālīts gurķītis!"
Kārtējais bezsakars no Zanes puses. Labāk, nekā Sandras humors. Labi, pasmaidīju un aizgāju gulēt.
Nākošajā dienā uzrakstīju Zanei: "Sāļais gurķītis grib uzzināt, vai Tu iesi ārā?"
Zane man neatbildēja.
Godīgi runājot, es biju noguris no attiecību lietām. Sandra mani izbesīja. Tagad nesapratu, kāpēc Zane apvainojās.... vai iepriekšējā sarakstē Zane gribēja pateikt, ka es viņai patīku?.... Man bija grūti kārtējo reizi risināt problēmas, tāpēc vakaru pavadīju ar vecākiem.
Nākošajā rītā izgāju ārā ar Artūru un Edgaru. Bet darīt īsti nebija ko, tāpēc sēdējām zem nelielas nojumes pagalmā un runājām.
Pēkšņi man atnāca īsziņa no Zanes....
