Ceļojumā es atklāju pavisam citādāku pasauli. Es nekad nebiju devies tik tālu no mājām. Reizi dienā sazinājos ar draugiem. Džeki komentēja manas jaunās bildes sociālajos tīklos. Teica, ka bildē izskatos sarkans kā krabis.
Sarakstījos arī ar Zani. Viņa bija skolas dzīvē - stāstīja, ka ārā gandrīz neiet, bet gan mācās. Taču neiztikām bez Zanes jokiem.
Kad uzrakstīju, ka veikalos nav salduma, ko viņa man lūdza atvest, viņa atbildēja: "Paldies! Nu nevajag taču speciāli meklēt."
Iznāca tā, ka biļetes uz Rīģu tika nopirktas tieši helovīnu dienā, līdz ar ko Zane "draugos" man pajautāja: "Tu taču helovīnos iesi, vaine?"
Es atbildēju:"Protams. Man mājās pat ir forša maska, no kuras cilvēkiem paliek bail"
Zane pajokojās par mani: "Haha, bet Tu izskaties pāris gadus vecāks, nekā patiesībā Tev ir. Neviens Tev saldumus nedos."
Es atbildēju: "Es nepārdzīvošu. Haha, taču es tev pilnīgi neko nenopirku. Un netaisos"
Zane: "Man nemaz nevajag. Egoists :P "
Es smejoties viņai atbildēju: "Joks, protams, ka nopirku."
Vienā no pēdējām dienām sarakstījos ar Artūru. Pajautāju ko viņš dara un kas notiek rajonā jauns. Jauna nekā nebija, visi gaidīja mani.
Uzjautāju viņam, vai Zane par mani kaut ko teica. Viņš atbildēja: "Jā, viņa tevi ļoti gaida."
Nesapratu kādā ziņā viņa mani gaida... kā draugu, vai kā citādi? Bet man nebija laika, lai tālāk sarakstītos un wi-fi pārklājums tajā vietā bija ļoti vājš, tāpēc saraksti pārtraucu.
Diemžēl, izlidošana iekavējās uz pusi dienas. Biju ļoti noguris un bezspēcīgs. Uz Rīgu atlidoju vēlu vakarā. Ārā nolēmu neiet, bet gan izgulēties.
Kad atbraucu mājās, uzrakstīju draugiem un izskaidroju draugiem, kas noticies un kāpēc neiešu ārā.
Saņēmu īsziņu no Zanes. Viņa bija ļoti priecīga, ka esmu atlidojis. Viņa apvaicājās, kā gāja atpakaļceļā.
Sākām sarakstīties savā starpā. Viņa pastāstīja, kā viņi pavadīja helovīnus - dabūja vien trīs konfektes. Taču, tas vairāk bija piedūriens, jo tādā vecumā neiet helovīnos.
Zane man uzlaboja garīgo. Es biju uz ļoti pozitīvām emocijām, tāpēc nolēmu, ka jāpasaka Zanei par savām jūtām.
Es uzrakstīju viņai, ka viņa man patīk.
Pēkšņi sapratu, ka esmu nosarcis... Es gaidīju atbildi no viņas. Man bija uztraukums.
Pagāja piecas minūtes.... atbildes vēl nebija.
