Šis būs vairāk kā personīgais viedoklis par to vai sievietes var strādāt profesijā, kas ''paredzēta'' vīriešiem jeb a.k.a. automehāniķe.
Šis būs vairāk kā personīgais viedoklis par to vai sievietes var strādāt profesijā, kas ''paredzēta'' vīriešiem jeb a.k.a. automehāniķe.
Eiropa nav zona, kas diskriminē sieviešu dzimumu, tas ir labi. Pat ļoti labi. Manuprāt, tas uzskats, ka sievietes nevar kļūt par inženierēm un mehāniķēm ir pagalam aplams. Tas ir tikai stereotips, kas mājo dažu labu galvās.
Piemēram, man vidusskola tuvojas izskaņai. Finiša taisne ir klāt un es pat īsti nenožēloju, ka izvēlējos palikt vidusskolā. Man bija gana laika apdomāties ko es gribu un kas man patīk. Atceros kā beidzu 9. klasi. Man bija milzīga pārliecība, ka kļūšu par grāmatvedi. Neko nedomājot iestājos Tirdzniecības tehnikumā , bet pēc mēneša ņēmu pēdu no turienes, jo ekonomikas priekšmeti bija graujoši. Ekonomika un uzņēmējdarbība neinteresē, tāpēc pārcēlos atpakaļ uz vidusskolu.
Vidusskolas laiks ir laiks, kad es izlēmu. Man bija miljons % pārliecība, ka noteikti būšu ķirurgs. Jāaā. Stāvēju pie spoguļa un iztēlojos savas ārsta konferences un runas ar iedomātiem klausītājiem un pacientiem.
Reiz paplašinājās redzesloks. Bijušais puisis nodarbojās ar motociklu būvēšanu. Sanāca man arī pakrāmēties pa garāžu jeb izjaukt un salikt mopēda Delta motoru. Pirmo reizi gan neko nesapratu, kas kur jāliek un kur skrūvēt un kur labāk neskrūvēt vaļā. Es kā mazs bērns tik jautāju ''kas tas? ko tas dara? kur jāliek?''
Tad es sapratu - auto/moto būs mans lauciņš. Kur es došos pēc vsk? Noteikti uz RVT.
Tagad automašīnu uzbūvi, darbības principus apgūsti pati, pašmācības ceļā ar grāmatu kalnu un tonnu kladēm, kas ņemtas no drauga, kurš mācās par mehāniķi. Apgūstu to ar lielu prieku, kaut ko nesaprotu - interesē noskaidrot atbildi un nelikšos mierā kamēr atbilde nebūs zināma..
Tas, ka sievietēm ir jāšuj kleitas un jāada vīriešiem zeķes ir pavisam aplami. Protams, to arī ir jādara, citādi nebūs kas šuj un ada. Bet tas neizslēdz faktu, ka sievietes nevar būt līdzvērtīgas vīriešiem.
Cik meklēju info, uzgāju vienu tekstu, kur sieviete strādā moto servisā un kāds klients pat esot uzrakstījis sūdzību, ka viņa motociklu labo sieviete nevis vīrietis.
Man jau kaut kā šķiet, ka dzimums maz ko nozīmē, galvenā nozīme ir fiškai. Ja tā rubī pa šo līniju, tad nav nozīmes vai tu esi sieviete, vai vīrietis.
Galvenais ir , laikam, sekot savam sapnim...un atcerēties, ka viss tiek panākts ar smagu darbu. :)
Vīrieši kas nemāk novērtēt sievietes darbu auto/moto nozarē visticamāk kad paši neko nesaprot un negrib tikt apkaunoti citu vīriešu priekšā.
P.s Es esmu vīrietis un man nav nekādu pretenziju kad Sievietes strādā auto/moto nozarē. Vajag mācēt novērtēt citu cilvēku darbu un aizraušanos par ko viņi ir mācījušies un dara ar aizraušanos.
Nav iebildumu - sieviete-mehāniķe darbu izdarīs kārtīgāk, nekā džeks ar attieksmi "Da viss būs normāli, ka tev saku!"
Aizmirsti par to atomehāniķu skolu! Saša Aleksandrs tevi apmācītu daudz labāk un arī tādas lietas, ko nevienā skolā nemāca!
Pastāv arodi, kuros nav ierasts redzēt sievietes. Automehānika būtu viena no tiem, tāpat kā būvniecība vai ceļa darbinieki. Protams, sieviete var interesēties par dzinējiem, automašīnu sastāvdaļām, utt., bet sabiedrības stereotipos nav pieņemts, ka sieviete dara vīriešu darbu. Braucot uz automehāniku, šaubos, ka vīrietis uzticēs Latvijā sievietei labot viņa mašīnu. Jā, skarbi, bet tādi tie vīrieši ir mūsu pasaulē, pilni ar alfas un betas censoņiem, kuri cenšas izrādīt savu varenību.
''Eiropa nav zona, kas diskriminē sieviešu dzimumu''.
Ja esi lasijis manus rakstus, noteikti pamaniji, ka ļoti ņemos pa tehniku.
Nezinu, kā citās valstīs bet Latvijā, man ir ļoti daudz pārmetumu no pretējā dzimuma pārstāvjiem, ka esmu meitene, man nav ko darīt aviācijā / dzelzceļa un auto nozarēs ļoti mīksti sakot. Šad tad pat gadās, ka saukā par Ku*i u.t.t.
Diemžēl, bet ar šo saskaros gandrīz ikdienā, itīpaši kad ievietoju kādu rakstu .
Raksts super, iepriecināja ka vēl pastāv šādi domājoši cilvēki !
Nu malacis, skrūvē vien, ja patīk. Man jau vienalga kurš labojis manu mašīnu, ja darbs ir izdarīts pareizi.
Es pats esmu visu dienu noskrūvējies un dienas beigās pārguris secinājis ka rokas bez benzīna neatmazgāt. Jāsaka, ka ir dažādi iemesli, kādēļ šī profesija nav īsti paredzēta sievietei, centīšos dažus uzskaitīt:
1) Eļļas, degviela, dubļi un visi pārējie labumi, kas izriet no auto aprūpes nav sievietes labākie draugi. Pašam ir sanācis nolieties ar benzīnu tā, ka ja kkur uzrautu dzirksteli, tad es būtu cilvēks lāpa.
2) Daudzas skrūves ir ļoti ļoti sarēžģīti dabūt vaļā, ja nu arī pietiks spēka, tad ar laiku var pastiprinātā ātrumā augt muskuļi ķermeņa aukšdaļā, un te es nerunāju par krūtīm.
3) Nevarētu teikt, ka tas ir labs darbs, ja vien nestrādā kādā labā servisā. Liela daļa cilvēku labo savus grabuļus ar apšaubāmas kvalitātes detaļām, tad arī skaidrs, ka mehāniķim maksāt negribēs.
Pazīstu gan sievieti - mehanīķi, gan vairākas sievietes auto-moto sportistes. Ja patīk, kāpēc, lai to nedarītu, bet tajā pat laikā gribētos, tomēr, teikt ,ka tas nav sievietei piemērotākais darbs. Servisā bieži vajag lielu fizisko spēku, lai dabūtu vaļā, kādu ierusējušu detaļu vai paceltu, ko smagāku - ne kura katra to varēs (protams,arī ne visi vīrieši)