Šis stāsts ir patiess, un es ceru satikt cilvēkus kuriem ir bijusi tāda pati pieredze.
Grūti aprakstīt kaut ko, kad tik daudz ir noticis tik īsā laikā. Iespējams, ka viņi mani tika novērojuši vai pat nolaupījuši jau gadiem, kopš es sāku pievērsties meditācijai, ezotērikai un astrālajai ceļošanai. Bet es par to uzzināju tikai pirms dažām nedēļām. Es tad vēl dzīvoju Mežciemā.
Tā bija nakts no 2. uz 3. novembri, bija ap trijiem naktī, kad es pēkšņi pamodos un ieredzīju cilvēkveidīgu, pelēku būtni tikai dažus metrus no gultas, kurā es gulēju. Tas bija tikai viens mirklis, līdzko es viņu ieraudzīju, nodzisa naktslampa un iestājās pilnīga tumsa. Es biju panikā, neaprakstāmas bailes, es nespēju pakustēties. Man gandrīz apstājās sirds, kad es izdirdēju ātrus īsus soļus, bet par laimi tie netuvojās man, bet attālinājās uz durvju pusi, un viņš bija prom. Dažus mirkļus vēlāk es saņēmos un piecēlos no gultas, paķēru telefonu, lai izgaismotu istabu. Tā bija tukša, taču būtne joprojām bija dzīvoklī. Es biju panikā kā vajāts zvērs. Man nebija zināms uz ko šī būtne ir spējīga, un ko tai no manis vispār vajag un vai tie šeit nav vairāki. Es uzmanīgi devos pie gaismas slēdža un ieslēdzu gaismu. Gaismā es pilnībā redzēju, kas notiek istabā un tagad es jutos nedaudz drošāk. Bet es apzinājos, ka šī būtne to var izslēgt gaismu tāpat kā iepriekš. Panikas stāvoklis mazinājās, es atjēdzos un varēju sākt normāli domāt. Es paņēmu elektrisko ģitāru - labāko sitamo, kas man bija pa rokai, taču es neudrošinājos iet un uzbrukt. Šai būtnei acīmredzami bija īpašas spējas, iespējams, ka tā var mani iznīcināt sekundes laikā, varbūt pat, ka tā spēj kontrolēt manu prātu. Nodomāju, ka ja esmu vēl dzīvs, tad labākais, ko es pagaidām varu darīt ir gaidīt. Bet es neko nesagaidīju. Būtne vienkārši izgaisa un nekad neparādījās.
Pagāja neilgs laiks, kad es pa īstam sāku sagremot to, kas ir noticis. Es pamanīju, ka man mugurā ir džinsi un t-krekls, lai gan es nekad ar drēbēm neguļu. Man sūrstēja elkoņi, man sāpēja spranda, it kā tur būtu kaut kas iedurts, un man uz ķermeņa bija vairāki sīki nobrāzumi. Es nevaru atcerēties ka es būtu aizgājis gulēt, pēdējais, ko es atcerējos bija, ka es ap sešiem vakarā no lielveikala ar iepirkumiem devos mājās. Es arī nevaru vairs atrast ne virsdrēbes ne zeķes, ne apakšveļu, kas man bija mugurā, no tām bija palikuši tikai minētie džinsi un t-krekls. Kā jau teicu, pelēkā būtne vairs neparādījās un neesmu to redzējis. Tā arī bija pēdējā nakts, ko pavadīju Mežciemā, jau nākamajā dienā izvācos un tagad dzīvoju centrā, jo man ir bail, ka viņi mani gribēs atkal atrast. Kopš šī atgadījuma man ir spilgti un dīvaini sapņi, iespējams, ka šīs būtnes ar mani mēģina telepātiski sazināties. Ja kādam ir bijis kontakts ar šīm pelēkajām būtnēm vai ir kāda informācija par to kas viņi ir, ko viņi ar mani darīja un kāpēc ar mani, vai vienalga kāda cita informācija, tad dariet zināmu.
Nevaru šo būtni uzzīmēt tādu, kādu to redzēju, taču atradu attēlus, kas ir līdzīgi manis redzētajam: