Streiki, gājieni un manifestācijas ir ikdiena.
Lēns internets ir tik pat pierasta lieta kā streiki.
Reklāma
Ja ir vēl kas, ko aizmirsu piminēt, droši raksti komentāros.
Tev patiks šie raksti
Spānijā biju tālajā 2000. gadā, kad man bija 17 gadi. Toreiz vēl bija pesetas. Biju pārsteigts, ka viņi dzer vīnu ar kolu (kalimačo) un apelsīnu alu (kādi mums vēl toreiz nebija). Gribēju dabūt bārā tīru šņabi, bet deva tikai skrūvi - šņabi ar sulu. Piedzirdījām vietējos spāņu jauniešus ar līdzi paņemto Atlanti vai Metaxu. Spāņiem to iedzert bija tīrās mocības, bet ar 3-4 gāzīti aizgāja. Spāņi mums, savukārt, iedeva kasti ar vīnu un divas 3 litru burkas ar dzimtenīti (izrādās, ka kāds tur tādu arī dzen), kur vienu no burkām mūsu kolektīvs izrāva jau pirms gājiena, spāņiem acis lielas, protams. Vīna kaste atpakaļceļā bija cauri jau līdz Vācijai, bet atlikušo dzimtenītes burku Vācijā kempingā piebeidzām.
Īsti skaidrā nebijām gandrīz nevienā brīdī 2 nedēļu garumā. Kad latvieši ieraudzīja Sangrijas litrīgās pakas pa drusku vairāk kā 100 pesetām (ap 40 santīmu), tālākais man nav jāstāsta.
