Hey... Paldies visiem kuri lasīja manu iepriekšējo rakstu. Paldies par ieteikumiem.
Gribēju jums pateikt kā tad tur beigās viss beidzās. Es ar viņu neizšķīros. Nolēmu paklusēt. Galu galā tas bija flirts internetā. Tātad mēs vēl joprojām esam kopā. Viss ir skaisti un jauki. Man viņš patīk. Domāju ka es viņu mīlu. Jā varbūt tas liekas muļķīgi jo esam kopā tikai ~2 mēnešus. Nu vienalga... Bet... Vienmēr visām ir savs BET...
Man ir bail. Bail atkal tikt sāpinātai, bail atkal sasisties. Daudzi man ir teikuši "Uzmanies, pārāk nepieķeries viņam" Un ko tad ja tas jau ir noticis? Tiešām reizēm gribas pateikt "Vsjo pietiek." Un tikai tāpēc lai pasargātu sevi no sāpēm. Bet es to nevaru. 1.Man pašai sāpēs. 2.Tas būtu egoistiski. Es negribu viņu pazaudēt bet reizēm ir tāda sajūta ka tā notiks. Un tad es krītu panikā. Es nezinu ko darīt. Es jau viņam to esmu teikusi viņš atbildēja ka tā nebūs. Man ir bail iekrist tajā tumsā kurā grūti saskatīt kādu gaismas stariņu. Man ir bail ka es atkal paklupšu un sākšu dzert, un lietot visādus sūdus... Tātad jūsu ieteikumi....
Ko darīt brīžos kad atkal gribas padoties? 😔
Vēlreiz milzīgs jums par atbalstu, ieteikumiem.
Tikai lūdzu bez riebeklībām. Lai jums izdevusies nedēļa😇
Mīļo sirsniņ, tiešām nezinu cik Tev gadi, bet atceries uz visu mūžu, vienu gudru lietu.
NEKAD, NEVIENS, nevarēs Tev palīdzēt, ieteikt, ierosināt utt., līdz brīdīm kamēr Tu to pati nesagribēsi.
Vari izlasīt simtiem ieteikumu, pārlasīt tūkstošiem citu cilvēku pieredzes stāstus, bet tas neko nemainīs Tava dzīvē, kamēr Tu neizkāpsi ārā no savas komforta zonas un nesagribēsi kaut ko mainīt pati.