Man ir vienalga kuram es nepatīku lielākai daļai jūs paši nepatīkat sev.
Sāpes maina cilvēkus tās liek viņiem retāk uzticēties pārāk daudz domāt un izslēgt cilvēkus no savas dzīves.
Tas ir skumji kad tu mēģini ar kādu atgūt kontaktu ar ko neesi runājis jau mūžību un viņš tev agrāk bija tik tuvs bet tad tu pamaniji ka viņi nepielika nekādus pūliņus lai tikai apvaicātos par tevi un vienkārši pagrūda tevi uz to vietu kur tu esi sapratis ka lietas un notikumi tev apkārt ir mainijušies.Nekas nepaliek uz vietas šādā brīdī tu pie sevis padomā ka labāk ir palaist to cilvēku vaļā.
Neviens patiesībā nezin kas notiek ar cilvēku otrpus ekrānam it kā liek smaidiņus bet tajā pašā laikā mirst aiz sāpēm.
Īsti draugi aiz tavas muguras runā labu par tevi bet sliktās lietas izstāsta acīs skatoties.
Nestāsti man kaut ko kas nav taisnība lai tikai liktu man justies labāk.
Pieņem to kas ir palaid vaļā to kas reiz bija un tici tam kas reiz būs.
Bīstamākie cilvēki ir tie kuri klausās domā un klusē.
Ja jau esmu tik nevajadzīga tad aizvediet mani uz mežu un nošaujiet acīs skatoties.
Dīvaini cik viegli ir šķirties no tā kas vēl vakar likās tāds ko nekad nevarētu pamest.
Puiši par meitenēm domā tapat kā par grāmatām , ja nepiesaistīs vāks viņi pat to neatvērs.
Vai tad tava dzīve ir tik sūdīga ka jājaucas citu dzīvēs?
Lai arī ko tu darītu nekad neskrien pakaļ tam kas tevi salauza.
Nekad neatriebies nevienam vienkārši kļūsti laimīgs to viņi nepārdzīvos.
Pasaulē ir tik daudz cilvēku bet nē man vajaga tieši tevi.
Ja tev nav ienaidnieku tad tev nav rakstura.Sargiet attiecības lai pēc tam nav jāsargā atmiņas
