Ir mūžīgais jautājums, kāds vēlies būt tu?
1.Vai tu vēlies būt tāds pats, kas manipulēs ar citiem, "ies pāri līķiem", un izmantos pat tuvākos, lai gūtu sev labumu (Mednieks)?
2.Vai arī tu vēlies labāk būt iejūtīgs, atrast labus draugus, kuru nebūs daudz, bet saņemt, iespējams mazāku atalgojumu, jo neizmantosi citus, piedosi viņiem(tas nozīmē, būs grūtāk tikt par pārvaldnieku), bet toties tev būs lielāks iekšējais miers par labi paveiktu darbu, tu varēsi atrast patiesu mīlestību un tevi mīlēs un cienīs tie, kas spēs saprast, ka esi emocionāls un labestīgs cilvēks(Upuris)?
3.No savas pieredzes varu pateikt, ka es esmu mācījies maniupulēt ar cilvēkiem(pārdošanas apmācības n stuff), un varu ideju viegli nodot cilvēkam, ka viņus tā aizrauj, pat uz NLP pusi(neirolingvistiskā programmēšana), ka cilvēkiem ir grūti domāt par ko citu. Bet tad es sāku domāt- Vai tiešām tas esmu es, vai tiešām man ir cilvēkam jāsagroza domāšana un apziņa tikai tādēļ, lai viņš nopirktu produktu? Nē. Tas neesmu es. Es vēlos palīdzēt cilvēkiem, ja arī mani beigās kāds piekrāpj, tas ir uz viņa sirdsapziņas, vai slikti izturas, beigās es vienalga būšu uzvarējis, ja nepadošos provokācijām. Un kā par brīnumu, tas strādā. Cilvēki piekrīt, ka man ir taisnība un to novērtē, un novērtējums ir pat no cilvēkiem no malas, kas nav tieši saistīti ar mani vai manu darbu. Ja kāds vēlas tevi piečakarēt, viņš to izdarīs vienā vai otrā veidā. Bet ja viņš sekos tam, ka piečakarēt ir ok, tad viņam pašam no tā būs sliktāk. Jo kas ir labāk- dzīvot baidoties ka tev atriebsies, vai arī ar īstiem draugiem, kuriem vari vienmēr visu stāstīt, kas uz sirds?