Tātad, šis būs patiess stāsts, nevis plaģiātisms. Sākam?
Murgs Ukrainā / Real story8
Manas mammas māsai bija jābrauc uz Komandējumu Kijevā. Tur tajā brīdi norisinājās tā sauktais visiem zināmais ''KARŠ'' Visiem šķita, ka tie kuri tur aizbraukuši atpakaļ neatgriezīsies. Bet notika brīnums, un viņa atgriezās! Kā?
Manas mammas māsai ar armiju bija jābrauc aizstāvēt Ukraina kad tajā ''viesojās'' Krievijas bruņotie spēki. Kad daži jau bija izdevuši savus spēkus, bet citi vēl cīnījās, mana krustmāte bija ieslodzīta kā ķīlniece. Viņai nespēja palīdzēt neviens, jo neviens to nezināja. Viņas grupiņā bija arī daži kolēģi, tāpēc viņa savus pēdējos mirkļus varēja pavadīt ar kādu pazīstamo.
Viņiem draudēja un prašņāja no kurienes viņi ir, kāpēc viņi uz šejieni ir atbraukuši utt. Kā viņa pati stāsta, par ķīlnieci esot turēta arī kāda maza ķīniešu meitenīte kura nesaprata krievu valodu, tāpēc viņu nogalināja. ''Tas bija šausmīgs laiks, mēs mirām badā un tur neko nevar padarīt. Ja tevi tur par ķīlnieku, ir jābūt stipram, ja tu sāksi raudāt, tad viņi sajutīs tavas bailes, nekādīgi nevar padoties!'' Līdz pienāca tā liktenīgā diena...
Tajā dienā viņus mocīja. Sita, izvaroja un pat, ja nemācēja uzvesties, nošāva. Terorists uz brīdi bija izgājis, tāpēc viņu aizstāja ''sekretārs'' Terorists bija uzodis jaunu gaļu, precīzāk - lielu vezumu gaļas, viņš domāja, ka ķīlnieki nekur neaizbēgs, tāpēc pasauca savu palīgu ''sekretāru'' Viens no krustmātes kolēģiem bija izdomājis bēgšanas plānu, bet mana krustmāte negribēja to īstenot. Viņa palika viena pati redzēdama, kā viņas kolēģus nošauj.
Tad, vienā dienā viņa izdomāja izrakt alu, jo viņus turēja īstā alā. Sienas, grīda un griesti, vis bija no zemes, tāpēc bija lielāka iespēja aizbēgt no bada un nāves. Pagāja gandrīz nedēļa, līdz viņa bija izgatavojusi alu, kamēr teroristi neskatās. Viņa iekrita izraktajā alā un viņa izkļuva ārā. ''Ja grib, tad VAR!'' Viņa saka, un ja jūs ņerkstat par sīkumiem, tad iedomājaties, kā ir būt viņiem!