Mans stasts...6

(piedodiet, man nav garumzimju un, ja nav pareiza interpunkcija)

Mans stasts

Katrs sava dzive ir saskaries ar grutibam...

Luk manas, kas mainija manu dzives uztveri.

Kadu vasaru iepazinos ar jauku puisi, vins bija mazliet vecaks par mani. Pec paris tiksanas reizem sagajam kopa. Viss bija lieliski lidz vins saka dzert.Tas mani kaitinaja, pat loti. Es meiginaju vinu pierunat, lai nedzer, jo bija sapigi skatities ka vins sevi izposta. Ta tas turpinajas kadu laiku...

Bija svetki, es neiztureju. Mes sastridejamies un es aizgaju... Nakamaja rita es sapratu, ka ta bija kluda.... Es vinu artadu gulot uz zemes, es vinu nevareju pamodinat un biju parbijusies.

kaimini bija izsaukusi atro palidzibu un vinu aizveda uz slimnicu. Vieniga doma bija:"Ta vinam vajag, lai pasez, vismaz nedzers." Bet izradas viss bija daudz launak neka likas. Vins bija traumejis galvu. Vins guleja koma.

Velak kad vins bija pamodies biju gatava braut vinu apciemot. Kad iegaju palata es vinu nepazinu, jo tas vairs nebija tas cilveks. Vins bija citads, novajejis, bez runasanas spejam, pusparalizets.Nosolijos atbraukt uz vina dzimsanas dienu un devos projam, jo nezinaju, ka ta bus pedeja reize kad satieku vinu.

Velak runaju ar medmasu. Vina teica, ka puisis esot stiprs, kaut gan paiesot laiks lidz vina stavoklis uzlabosies.

Vins slimnica pavadija vairak ka 2 menesus lidz... Pienaca vina dzimsanas diena. Man nebija naudas, tapec gribeju pie vina braukt ar stopiem. Lauka bija loti auksts un sniga. Mamma teica, lai braucu nakosaja diena, jo tad busot siltaks un nesnigsot. Nepagaja ne pusstunda kad telefons iezvanijas. Ta bija mana mamma...

Bija par velu... Es pat nepaspeju atvadities...

Kad notika beres domaju tikai par vienu... ja vel reiz ko tadu piedzivosu uztaisisu pasnavibu.

Pagaja laiks... Iepazinos ar citu, ari jauku puisi. Bijam kopa jau laicinu. Atkal sanaca strids. Viss bija nonacis tik talu, ka velejos skirties.

Bija saulaina diena, vins mani sagaidija pie skolas, lai parunatu. Es vinam teicu, ka viss beidzies, bet vins to nevelejas un teica, ka pakarsies, ja mes izskirsimies. Protams domaju, ka blefo un teicu, lai to dara, jo man vienalga... Ta bija vislielaka kluda ko pielavu.

Visu to un nakamo dienu nesanemu no vina nekadu zinu... nakamas dienas vakara ieraudziju draugiem.lv portala bildi ar vinu kur apgalvoja, ka vins esot miris.

Tas bija loti liels trieciens... Kops ta laika sapratu...

Novertejiet savus milos, jo, tad kad vinu vairs nebus, tad tik jus sapratisiet ko esat zaudejusi.

Pirms sakat apdomajat vai tas ir tas ko patiesam domajat un velaties teikt.