Mans laimes stāsts ar darba meklēšanu ārzemēs.16

Mans stāsts šoreiz būs par to kā man gāja ar darbā iekārtošanos ārzemēs aģentūru. Sākšu ar to ,ka šo aģentūru man ieteica pazīstama persona,kas caur šo pašu aģentūru jau bija veiksmīgi iekārtojusies darbā . Tad nu pie sevīm nodomādama ,ka ar šo aģentūru jābūt visam tīram un problēmām nevajadzētu būt ,jo dzirdēti jau visādi briesmu stāsti.Tad nu nodomāju ,ka jāizmēģina arī man laime šajā visā ,kaut gan uz šo visu skatījos ļoti skeptiski un zinot manu neuzticību , bet nu šoreiz nodomāju pie velna visu, un jāizmēģina ir , vai nu paveiksies vai vienkārši atkal būs jākļūst gudrākai.

Tad nu saszvanoties ar aģentūras galveno pēc sarunas var spriest tikai to ,ka ļoti inteliģents un zinošs cilvēks. Norunājam tikšanos . Ierodoties kantorī , gandrīz Rīgas centrā priekštelpā mūs sagaida skaisti smaidošas jaunkundzes ar kurām gan pirmajā tikšanās reizē nekāda lielā runāšana nesanāca , tik iedeva kādas anketas par sevi aizpildīt ,kādu darbu vēlētos strādāt , vēlamais attalgojums utt... Satiekot galveno un runājot noskaidroju ,ka tuvākajā laikā darba grupas plānošanas uz Angliju netiekot veikta, tad nu noskaidroju vēl sev interesējošos jautājumus , norunājot nākamo tikšanos reizi labā noskaņojumā pametu kantori. Otrajā tikšanās reizē saruna tiek vesta ar vienu no smaidošajām jaunkundzēm ,sākam sarunu , tiek pārbaudītas angļu valodas zināšanas ,kas šķiet pavisam normāli , vēl tur šādi tādi jautājumi , nu pavisam cilvēcīgi un nepiespiesti ( sieviete savu darbu lieliski pieprot) , Tad nu sieviete ieminās par to ,ka Anglijā nemaz tas darbs neesot tik labs , tik spīdošs(lai gan ar to jau es rēķinājos) un sieviete piedāvā darbu Beļģijā ,uz kaut kādu tehnikas čipošanu , nekas grūts, jāievietojot tikai čips attiecīgajā ierīcē , nu ko lai saka , izklausās vienkārši vilinoši . Sieviete vēl pastāstīja par savu pieredzi tieši tur pat un dzīvošanu ,ka tajā brīdī šķita nu kādēļ lai sieviete ko melotu vai ne tā izrādītu. Pastāstīja par līguma slēgšanu , par izmaksām un papīru kārtošanām , tad norunājām tikšanos nākamreiz ,kad būs jānokārto papīra lietas. Tad ierodoties trešo reizi samaksāju naudu kādus +- 100 ls , īsti jau vairs neatceros ,kā arī naudu par biļetes nokārtošanu un pašu biļeti , tātad kopā kādi +-150ls , viss nokārtots biļete rokās ,līgums esot jau aizsūtīts firmai uz Beļģiju , tagad entuziasma un prieka pilna pametu kanotori un dodos krāmēt koferus.Pienāk lidojuma diena , atnāca sms ar cilvēka vārdu ,kurš sagaidīs , jauki . Nolaižoties galamērķī izejot laukā redzu vairākus vīriešus , citam uz lapiņas rakstīts ,ko viņš sagaida , bet nekur mana vārda, nu maziet padomājot jāiet klāt un jāprasa vai kādu nesauc X , uz ko lielus panākumus neguvu, tad nu mēģinu saszvanīt X , bet nr nevaru saszvanīt ,jo vislaik metas nost, tajā brīdī iestājās neliela panika , jo tu esi svešā valstī , nezini uz kurieni tev jādodas un parādas jau bezcerības sajūta,bet tomēr beigās varonis ierodas , iekāpuši mašīnā braucam uz jaunajām mājām , sagaidīja kādi 5 vīrieši , kas jau arī lika skeptiski skatīties , un vienam mājās iemītniekam pajautāju vai šajā mājā dzīvo arī sievietes uz ko saņēmu pozitīvu atbildi , kas lika vismaz mazliet nomierināties . Kopumā māja labā stāvolklī dzīvot , var , par ko sūdzēties nav , mājā dzīvoja vēl kādi 9 poļi , kā jau zināms polis tā nav tautība , bet profesija ,kas arī laika gaitā pierādījās. Tad nu iekārtojusies gaidīju nākamo dienu ,kad domāju,ka būs jāsāk strādāt ,jo tā vismaz Latvijā apgalvoja ,jo līgums jau esot noslēgts (tikai žēl ,ka tajā lietā nebiju tik labi informēta ,ka līgumus tā nemaz nevarot caur internetu noslēgt) un šejienes aģentūŗas nav tajā ieinteresētas,jā , jūs teiksiet pati vainīga )Parunājot ar vienu sievieti no mājās , viņas stāsts nemaz nelika priecāties , jo stāstīja to ,ka šajā laika periodā strādnieki nemaz viņiem nev nepieciešami ,un ka tagad iestājies klusas laiks( tas bija vasaras sākums),ka pati esot atlaista no tās vietas,kur sākumā bija plānots arī man strādāt, tad nu neko . Nosēdēju bez darba pirmās 3 nedēļas un tad ceturtajā nedēļā mani izsauca uz darbu , un ne jau solītajā darbā , bet gan kaut kādu auksto jogurtu fabrikā.Nu bija jāsāk domāt ,ko darīt tālāk ,jo ar dzīvošānu un strādāšanu negāja , darbu dot negribēja,un bija ar steigu jādomā kā tikt prom.Arī ,protams , neiztiku bez sarakstes ar Latvijas aģentūru uz kuru saņēmu diezgan ātru atbildi ,ka viņi mēģināšot noskaidrot ,kas par lietu , bet vairāk arī par mēģināšu nekas netika darīts. Tad nu palūdzu , lai atsūta manu cv angļu valodā , jo viņi to bija izveidojuši kārtojot dokumentus uz ko saņēmu atbildi ,ka ne es viņu veidoju un ne man viņu dabūt , kas uzsita dusmas ,sarakste turpinājās ar to ka viņi laikam ir aizmirsuši ,ka es maksāju par dokumentu formēšanu. Savukārt uz ko atbilde bija šāda -,ka parasti gan viņi tā nedarot , bet šoreiz izdarīšot izņēmumu un atsūtīšot . Laikam sabijās . Lai nu kā ,lai Dievs ar viņiem .

Tagad to visu atceroties , protams, var pasmaidīt .. Bet , ko es vēlējos jums ar šo stāstu pateikt ir tas,ka reizēm nevajag domāt tik pozitīvi un ka jūs jau nu nepiečakarēs ,lai gan iekšā sēž tā pārliecība par pretējo ,jo vienīgais ,ko varu teikt ja jums ir tāda sajūa , tad 99/9%,ka jūs arī tiksiet piečakarēti ,protams , arī bez šīs sajūtas pastāv tāda varbūtība... Ja gribas izmēģināt darbu ārzemēs ,tad to labāk darīt pašam uz savu roku un neizmest naudu lieki. Paldies ,ka lasīji , lai jauka diena

(p.s valstu nosaukumu šajā rakstā ir mainīti)