›

Mana kaķa dzīvesstāsts 14

121 0

Es esmu sākusi pildīt misijas un man tagad ir jāizpilda misija ''Bronzas ninja'' un tur ir teikts, ka jāuztaisa superorģinālraksts. Patiesībā man gandrīz vai nav nevienas idejas par ko taisīt superorģinālrakstu. Ir tikai viena iedeja un tā pati ir (es ļoti atvainojos) mēsls. Tātad. Šis raksts būs par manu kaķi Zero emotion

Droši vien ir bijuši daudzi cilvēciņi, kas ir aprakstījuši savu mājdzīvnieku, tāpēc piedodiet, ka atkārtojas. Es tiešām neņemšu ļaunā, ja liksiet mīnusu, būšu tikai nedaudz bēdīga.

nbspPirmais ko es gribu teikt... Autors: Fosilija Mana kaķa dzīvesstāsts

Autora bilde

Pirmais ko es gribu teikt ir tas, ka kaķīts Zero jau ir (diemžēl) nomiris. Šī bilde man ir uzņemta kad viņam bija viens gads. Tiesa, datorā nav pārāk daudz viņa bilžu, tāpēc šīs jau ir redzētas. Zero raksturā bija kā jau visi kaķi: darīja ko gribēja un kad gribēja, bet man viņš tik un tā patika.

Tētis viņu atveda mājās no sava drauga, kura kaķenei bija sadzimuši mazuļi. Es atceros, ka jau pirmajā dienā, kad Zero atradās mūsu mājās, mēs viņu nejauši iespundējām istabā, kur viņš ņaudēja un paši netikām gudri no kurienes žēlie ņaudieni nāk.

nbspZero nomira kad viņam bija... Autors: Fosilija Mana kaķa dzīvesstāsts

Autora bilde

Zero nomira, kad viņam bija divi gadi. Tas bija tik skumji, jo viņš vēl bija jauns. Es viņu atradu kādā ielā, ceļa malā, tālu no mājām. Viņš nebija sabraukts vai kā citādi ievainots un mamma toreiz teica, ka viņš bija slims.

Viņam dzīve bija diezgan īsa. emotion