Dažas dienas pirms uz visai nenoteiktu laiku aizbraucu ceļojumā ar velosipēdu, no izdevniecības Latvijas Mediji saņēmu tikko izdoto grāmatu „Mana ikdienas harmonija”, kurā, kā vēsta informācija uz aizmugurējā vāka, tiek piedāvāti 100 soļi līdzsvara jeb harmonijas sasniegšanai, ar piebildi atklāt miera vērtību. Tā kā šī tēma man ir tuva, ļāvos sevi pierunāt šo mazo, kabatas izmēra brošūru izlasīt. Un paguvu es to izdarīt vēl pirms aizbraucu uz Igauniju, lai apbrauktu valsts lielākās salas...
Uzreiz jāsaka, ka grāmata ir ļoti skaisti – un tādējādi acīm tīkami – sakārtota. Starp 100 soļiem ir ne tikai informācija, kas ļaus sakārtot savu ikdienas rutīnu, bet arī padomi vingrinājumiem, lieliski citāti no visdažādākiem autoriem, ēdienu un dzērienu (bet ne tikai) receptes, tabulas sevis izzināšanai, kā arī pasakaini attēli krāsošanai.
„Mums nevajadzētu strādāt par daudz vai tik ilgi, ka pārdomām vairs neatliek laika.”
---
Viss sākas ar elpošanu, jo „elpošana ir pamatu pamats daudzām lietām. Dzīvot nozīmē elpot, un būt dzīvam arī nozīmē elpot.” Uzreiz tiekam aicināti pavērot, kā guļ mazi bērni, kuri elpo ar vēderu, kamēr mēs paši nereti elpojam neierasti sekli. Tad nu trešais no soļiem ir aizvērt acis un atgūt prasmi elpot ar vēderu.
Kad tiku līdz pirmajai receptei (Greipfrūta un rozmarīna ūdens), apzinājos, ka ikdienā ļoti reti izdzeru vajadzīgos litrus ūdens. Un, iespējams, tieši tāpēc es nereti jūtu nogurumu un nelielas galvassāpes. Līdzīgi ir ar laika ritējumu, kuru nereti pilnībā neizjūtu. Taču grāmata man paziņoja, ka šai sajūtai ir iespējams nostāties pretī, tikai „vajag dzīvē akcentēt svarīgāko.” To tad arī jācenšas darīt, lai viss ir tā, kā vajag.
„Nav nekā labāka par to, kā padarīt visu nepieciešamo klusējot un ar patiku – kā upes plūdumā.”
Jāsaka, ka cilvēkam, kurš savu ikdienu jau kaut cik ir sabalansējis un darbs vairs nenosaka dzīves ritmu, dažbrīd grāmatas lapaspusēs varētu sajust nelielu atkārtošanos. Taču ritms, kādā grāmata virzās uz 100. soli, ir padomiem bagāts un pilns noderīgas informācijas, par kuru, iespējams, lielā steigā var nemaz neaizdomāties. Tā, piemēram, grāmatā ir nodaļas par to, kā sajust ķermeni, kā stiprināt garu, kā būt šeit un tagad, kā iegūt pareizu stāju, kā apzināties sevi un vēl daudz vairāk. Grāmatā arīdzan ir labi atpazīstamas epizodes no jebkurā darbvietā sastopamajām epizodēm...
„Apziņa, ka darbalaiks ir beidzies, nāk tikai par labu.”
---
Protams, katrs izlasīto uztvers pa savam. Katrs šeit atradīs ko citu. Un nebūs vienādu viedokļu par šādu harmonijas grāmatu. Un nevajag arī. Bet, lai kā arī būtu, es reti esmu lasījis šāda veida grāmatas, taču šo izlasīju ar patiku. Manuprāt, grāmatu var atvērt jebkurā lapaspusē, palasīt un izbaudīt visu pēc saviem uzskatiem.
„Sapņi var būt visnotaļ uzjautrinoši, ja tiem atvēl pietiekami daudz vietas.”
