|<Sākums
<<Iepriekšējais oktobris
Rīts. Brokastis un izeju.
Pieturā nonāku laicīgi. Gaidu autobusu. Tas atnāk. Apsēžos vietā pret otrajām durvīm. Izvēlējies esmu ne to labāko vietu. Blakussēdošā persona bija iekārtojusies tā, ka aizņēma daļu arī no sēdvietas, kur sēdēju, tā iemesla dēļ nācās sēdēt uz krēsla malas. Nepatīkami, toties tā pastāv mazāka iespēja, ka aizmigšu. Taisnība ir. Sākumā ilgu laiku izturēju nemiegot ciet, bet vēlāk sāku migt ciet. Nepatīkami.
Eju uz koledžu. Ir drēgns. Ļoti drēgns. Nonāku tur un secinu, ka palikušas 20 minūtes līdz pirmajam pārim.
Sākam ar vēsturi. Uzzinām, cik labi gāja kontroldarbā. Priecīgs- atzīme ir progresējusi. Domāju sapņainas domas: "Cik liela būtu iespēja, ka nākamā atzīme būtu vēl balli augstāka ?"
Tiek turpināta runa par tēmu, kura tika sākta bez manis. Mazliet nesaprotu, bet tālāk izklausās, ka iet jauna tēma. Tomēr domāju, ka grieķu nostāsti par jūras briesmoņiem ir īsti. Pēc pāra jautāju pasniedzējai, kas jādara, ja nebiju dienā, kad vajadzēja prezentēt prezentāciju. Dabūju zināt, ka varu nākt pēc trešā pāra to prezentēt.
Informātika seko nākamā. Kontroldarbs. Līdz šim informātikā nav bijušas problēmas un vēsā prātā gaidu kontroldarbu(pirms tam deva 10 minūtes pārskatīt darbu, ko veicām par šo tēmu). Saņēmis kontroldarbu, saprotu, ka dzīve nav tik skaista, kā bija licies līdz šim. Kontroldarbs sastāv no krustvārdu mīklas un uzdevuma, kurā jāieraksta trūkstošie vārdi. Uzdevumā ar trūkstošajiem vārdiem tiek prasīti tādi jēdzieni, kurus dzirdu pirmo reizi (kā jau tas gadās kontroldarbos)un krustvārdu mīklā nekādi nevaru atcerēties nepieciešamos vārdus, toties dabūju atziņu- ja jāatkārto veiktie darbi, tad tie vienmēr jāatkārto no apakšas(krustvārdu mīklā bija vārdi, kas darba beigās tika minēti). Ar krustvārdu mīklu iet smagi un nespēju to pilnībā izpildīt. Parādās nesakarīgi vārdi. "Liela sadzīves ierīce, kuru var pieslēgt pie interneta..."= ledusskapis. Stop. Kāpēc es gribētu pieslēgt ledusskapi pie interneta ? Ja tajā būtu kamera, tad vēl saprastu, bet neuzskatu, ka cilvēki ir tikuši tik tālu...
Pusdienas. Ēdnīcā atkal tieku atpazīts un pirms paspēju teikt, piedāvā vistas fileju. Tad eju meklēt medmāsu. Šodien ir sporta nodarbība, bet nejūtos tik labi, lai uz to ietu. Atradis medmāsu, dabūju atbrīvojumu(kursabiedram tiešām bija taisnība, par to, ka viegli var dabūt), bet vajadzēja atbildēt uz jautājumu, ar kuru autobusu braucu uz koledžu (vajadzēja nosaukt autobusa numuru. Un te domāju, ka vienīgais tāds, kuram visu vajag precīzi zināt līdz pēdējai detaļai!). Līdz šim brīdim sāpēja kāja, bet pēc atbrīvojuma dabūšanas, kāja pārstāja sāpēt. Redzams, ka ķermenis arī bija protestējis pret iešanu uz sporta nodarbību.
Nonācis līdz sporta zāles "uzgaidāmajai" telpai sastopu vēl dažus, kuri ir atbrīvoti. Sporta pasniedzējs liek spēlēt dambreti. Dambreti spēlējis neesmu. Trešo partiju tieku spēlēt. Spēlēju pret personu, kura tikko uzvarēja 2 reizes pēc kārtas. Sakarā ar to, ka esmu iesācējs, uzvarēju to partiju, bet tā arī bija vienīgā. Ļoti izbaudīju 80 minūtes spēlēt dambreti, bet nedomāju, ka citiem patika tik pat ļoti(varbūt arī patika, jo sanāca diezgan interesantas situācijas).
Atnāku uz vēstures kabinetu un dabūju atļauju sagatavoties prezentācijai. Pirmais ko pamanu, ir tas, ka monitora rezolūcija nav paredzētā(vai nu tas tā ir ar nodomu vai ar desu, bet mainīt neuzdrīkstējos). Tiku līdz prezentācijas lādēšanas no pastkastes, bet pasaku, lai atver saglabāšanas vietā. Izskatās, ka prezentācija izskatās, tā pat, kā tā izskatījās, kad to saglabāju sen atpakaļ. Ātri apskatu, par ko sastādīju prezentāciju un gaidu pasniedzēju. Pasniedzēja nenāk. Sāku kārtot krēslus. Atnāk pasniedzēja un sāku prezentāciju. Prezentācijas laikā nākas atbildēt uz pasniedzējas jautājumiem, kuriem nebiju gatavojies, bet brīnumainā kārtā, atbildu diezgan sakarīgi.
Pēc oficiālās dienas jūtos šausmīgi saguris un nespējīgs vairs nekā iesākt. Nonākot mājas uzreiz eju gulēt un tad eju pavisam gulēt.
6.oktobris>>
