http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-1septembris/768403">Sākums |<
http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-27-30oktobris/774735">Iepriekšējais raksts |<
Nedēļa sākās ar pirmdienu (vismaz to tā atceros). Pamodos stundu agrāk, konstatēju, ka vēl stundu palikusi līdz modinātājam, sapratu, ka tas ir daudz un turpināju gulēt. Nākamā lieta, kas aizskāra tajā dienā bija sviesta trauks. Pienāca taisīt brokastis, bet sviesta traukā nebija sviesta. Nolēmu, ka taisīšu ko citu un kad atnākšu mājās vecāki sviesta traukā sviestu būs ielikuši (protams, tā nebija). Kamēr ņēmos ar brokastīm un visu pārējo, biju ilūzijā, ka laika ir daudz, bet pēkšņi atjēdzos, ka tūlīt autobuss! Tā arī bija: izgāju pa durvīm un autobuss klāt.
Šodien ir savādāka diena. Šodien braucam uz Kara muzeju. Neatminos, ka tur būtu bijis, bet nonākt tur kaut kā ir jānonāk. Tiku līdz Rīgai. Gaidīju sabiedrisko transportu. Neatceros vairs, kā vecāki bija izstāstījuši, bet bija cipars, kas ieķērās galvā. Sagaidīju transportu ar šādu ciparu un ar to aizbraucu. Tālāk bija vēl interesantāk. Aizbraucu līdz galapunktam. Izkāpu. Ieraudzīju parku. Atceros, ka teica: jāiziet caur parku. Iegāju parkā un pārgāju pāri tiltam, kurš vairāk patika. Atskaitot šīs norādes, bija dīvaina gara tieva ēka (jeb tās gals), pēc kuras virzījos( nav ne jausmas, kas tā bija). Izejot no parka, nonācu līdz ceļam. Paskatījos pa kreisi, tad pa labi: ieraudzīju "M" burtu dzeltenā krāsā. Atmiņā atausa, ka Laimas pulkstenis pie kura ir norunāts satikties atrodas pretī tai iestādei.
Muzejs bija diezgan interesants un gids interesanti stāstīja: pat uzzināju, ka vecie/ pirmie telefoni tika ražoti Igaunijā !
Un nedaudz atejot to šī temata ir kaut kas, kas ir ironisks un atkārtojas. Kad bijām koledžā un runājām par muzeju, tad pasniedzēja teica, ka tiksimies iekštelpā, jo noteikti būs auksts, bet bija silts (bija pat līdz +14 grādiem pēc Celsija!). Kāpēc pasniedzēja neteica, ka vasara ir atgriezusies ?
Otrdienu tik labi neatceros, bet bija silts un nesapratu matemātiku. Lielāko daļu gadījumos, tad kad kāds nesaprot kaut ko, tad viņš kļūst nervozs un nespēj strādāt, bet nepārdzīvoju. Pieņēmu to, ko pasniedzēja teica par aksiomu un dzīvoju mierīgi tālāk.
Nākamā diena pēc otrās nedēļas dienas bija trešdiena. Šī bija diena, kad bija kontroldarbs matemātikā. Kontroldarbs bija interesants (kā jau visi citi matemātikas darbi). Vēl interesantākas bija atļaujas, ko dabūjām. Rakstījām darbu. 2/3 no kursa aizgāja. Palika mazliet laika un tad pasniedzēja teica:"Tie, kuri izturēja tik ilgi, var izmantot burtnīcas."
Un pāra beigās izcēlās kursabiedrs sakot:"Un tiem,kas izturēja līdz beigām, 4, kā minimums!"
Apšaubu, ka tas tā notika, bet tas tā.
Tālāk gāja rasēšana. It kā bija domāts kontroldarbs, bet tā nebija. Tā vietā bija uzdevums, kurš sākotnēji tika domāts 20 minūtēm, bet to pildīju 80minūtes un neizpildīju. Tagad esmu parādnieks ?
Tā pienāca ceturtā nedēļas diena, kura arī ir saukta ceturtdiena. Pamodos prieka pildīts. Nonācu pie brokastu pagatavošanas. Sagatavoju siermaizes. Cenšos tās ēst, bet ne visu var vēlēties. Maize cieta kā gumija (tāpēc nevajag pirkt viskautkādas maizes, un vispār labāk ir pašam cept maizi!), tēja karsta (šoreiz pagatavoju savādāk: vakar bija beramā tēja, bet šodien no maisiņa; secināju, ka vajadzēja metālisku objektu tēja, lai ātrāk atdzist). Visubeidzot nonācu līdz brīdim, kad jāiet ārā. Kurpes, kuras nēsāju līdz šim ir diezgan čābīgā stāvoklī, tāpēc uzģērbju tās kurpes, kuras jau sen gribēju vilkt (labi, ka ir motivātoriski apstākļi, kā šie!).
Un šodien darba nedēļa beidzās ar piektdienu.
