http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-1septembris/768403">Sākums<<
http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-16oktobris/773034">Dažas dienas atpakaļ<<
Pamodos (lai gan, varētu apšaubīt šo apgalvojumu)! Pavadīju vairāk, kā desmit minūtes ģērbjoties un aizdevos uz virtuvi likvidēt atlikušos siera salātus. Pilnībā iznīdēt tos neizdevās, bet vismaz šoreiz neviena muša neizdomāja nobeigties ēdienā.
Izeju caur kāpņu telpas durvīm un kamēr dodos uz pieturu pamanu, kā atbrauc autobuss. Sākumā satrūkos, bet tad padomāju:"Tieši laikā ! Nevajadzēs gaidīt un salt!" Vēl jo projām liekas dīvaini, ka neatkarībā no tā, cik cilvēki sastājušies rindā uz autobusu, visu laiku ir izvēle starp brīvajām vietām līdz brīdim, kad apsēžos- pēc tam, vietas mistiski tiek aizņemtas un nākamajiem cilvēkiem jāstāv. Šoreiz nemigu ciet ! Vismaz tā domāju... Bet savādāk, attapos, tad kad blakussēdošais vēlējās izkāpt. Sākumā nesapratu, kur atrodos, bet tad sapratu, kur atrodos.
Nokļuvu vajadzīgajā vietā. Šoreiz nevajadzēja uztraukties, ka neesmu tur kur nevajag, jo redzēju kursabiedru. Nolēmu nedaudz atkārtot mācīto vielu pirms kontroldarba. Būtu jau viss labi, ja tas būtu kontroldarbs, ko tālāk sastapu, bet tas nebija. Brīdī, kad pasniedzēja teica, ka šodien nebūs kontroldarbs, padomāju, ka turpināsim mācīties, bet nē. Kontroldarba vietā vajadzēja rakstīt argumentu eseju. Gals ir klāt (lai gan, gadījumā tas netika solīts pirms pāris dienām ?). Šausmīgi grūti bija izdomāt, ko rakstīt. Nekas jēdzīgs nenāca prātā un pie reizes ir aizdoma, ka izvēlējos visšausmīgāko tēmu par kuru rakstīt (kāpēc nevar rakstīt par vergiem, kad izvēlās rakstīt par pilsoņim?). Pusotru pāri pavadīju rakstot un daļu arī no šī laika domājot, bet rezultāts... rezultāts vismaz bija. Lai kāds tas būtu, galvenais, ka tāds ir!
Informātikā dzirdēju kaut ko, kas uzjautrināja- konkrētā brīdī informātiku pārtrauks mācīt. Nevajadzēs vairs kā biroja planktonam sēdēt pie datora un bezjēgā nedomājot kaut ko pārrakstīt.
Viss, kas notiek notiek uz labu, bet jautājums, kas nāks vietā. Vai tas, kas nāks vietā nebiedēs vairāk ?
Tas prasīja veselu nedēļu, lai varētu atjēgties no noguruma, ko ieguvu sporta nodarbībā pirms nedēļas tikai, lai tagad atkal varētu sevi pārslogot līdz brīdim, kad vajag vēl nedēļu, lai justos normāli, bet šodienas nodarbība nebija tik prasīgi. Vajadzētu teikt, ka šodien vajadzēja piedomāt vairāk kā pielietot fizisku spēku (ja nerunā par nodarbības otro daļu, kas bija pievilkšanās pie stieņa, kas savukārt tika vērtēta ballēs), jo basketbola ieskaitē spēku nevērtēja, vērtēju to, vai vari pareizi iemest bumbu grozā. Kad pienāca kārta pildīt ieskaiti, iestājās panika. Pilnībā aizmirsu, kāds bija uzdevums un nevarēju loģiski padomāt. Rezultātā neizpildīju prasīto, par laimi bija otrs mēģinājums, kuru (domāju) izpildīju daudz maz sakarīgāk. Otrajā daļā bija ieskaite tēmā- pievilkšanās, kuru izpildīju labāk kā biju domājis, ka varēšu. Jāsaka, ka brālēnam bija taisnība- nedēļu pirms ieskaites vajadzēja katru dienu vismaz mazliet pievilkties un viss būtu O.K.
Pienāca pirmā klases stunda šajā mācību gadā. Ievēroju, ka kursabiedri ir radoši un tiem ir interesantas idejas un ieraudzīju, ka klases stundai var būt cits pavērsies- nevis audzinātāja no vienas vietas 40 minūtes bļauj uz klasi, bet klase savā starpā apspriež doto situāciju (gluži kā Saeimā!).
