http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-1septembris/768403">Sākums<<
http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-15oktobris/772938">Ceturtdiena<<
Siena. Ieraudzīju kaut ko ļoti dīvainu. Pirmo reizi pamodos un priekšā bija siena... Kur palika galds ? Iedomājos par variantu pagriezties 180°. O! Viss kārtībā!
Nonācu virtuvē. Pakašķējos ar brokastu pārslu paku un tad lamājos ar mušu, kura izdomāja nobeigties sviestmaizē. Kad taisīju siermaizes sākotnēji biju domājis par sviestmaizēm, bet siera traukā nebija sviesta. Nodomāju, ka šodien būs tā diena, kad sviestu sviesta traukā nelikšu (lai cik ironiski tas nebūtu, bet pat tad, kad atgriezos mājās, sviests nebija ielikts sviesta traukā- respektīvi, tik un tā, liku sviestu sviesta traukā).
Pieturā nebija sevišķi daudz cilvēku, autobusu nācās gaidīt. Kamēr gaidīju tikmēr domāju, vai ir auksts ? Atceros, ka mēdzu drebināties, bet šodien nebija noskaņojuma to darīt (atceros, ka reiz bija suns, kurš neprata drebināties un ik pēc dažiem soļiem purinājās). Pienāca autobuss un pienāca iespēja meklēt, kur gribu sēdēt. Aizejot līdz otrajai autobusa pusei noskatīju vietu, bet tās vietas krēslā pie loga sēdēja kāda persona, kurai bija kapuce pārvilkta pār galvu (kaut kas lika domāt, ka parasti cilvēki pie tādiem cilvēkiem nesēstos, bet tas tieši aicināja apsēsties tur). Iekārtojos. Sākumā domāju, ka neiemigšu, bet kādā brīdī iemigu. Tad palika neomulīgi mieguļot. Vienā brīdī sagāzos mazliet pa daudz uz pretējo krēslu pusi un notika tā, ka tajā pusē sēdošā persona izstiepa roku pretī, lai nenokrītu. Sakarā ar to, ka nekritu, sanāca diezgan dīvaina situācija- sēžu un pēkšņi man pieskaras. Sākām smieties.
Izvirzīju domu, ka drīz jākāpj ārā un virzījos uz izejas pusi. Palūdzu šoferim, lai izlaiž pieturā. Attapos dažas pieturas agrāk kā parasti. Tas bija likteņa likts notikums ! Autobuss vēl ilgi kūlās līdz pieturai, kurā parasti būtu kāpis ārā, un tagad uzspēju ātrāk nonākt, tur kur vajadzēja. Vēl jo projām domāju, vai ir auksts? Neizdomāju.
Ejot uz nepieciešamā kabineta pusi pievērsu uzmanību digitālajam izmaiņu sarakstu ekrānam. Pēc tā, ko redzēju, varu secināt, ka ekrānam vēders vairs nesāp- tas labi.
Gaidīju pāra sākuma. Atnāca programmēšanas valodu pasniedzējs, pielīmēja zīmīti pie durvīm un visi draudzīgi gājām uz ceturto stāvu. Pārī pastāstīja mazliet vairāk par to, kādi ir "būvēšanas materiāli" un ko ar tiem var iesākt. Teica, ka nākamnedēļ atkal iesim uz datorklasi.
Atgriezies atpakaļ otrajā stāvā pievērsu uzmanību zīmītei pie klases durvīm. Sāku domāt:"Vai vienīgajam 404 asociējas ar "Error 404- not found" ? Šajā gadījumā- DT1-1 not found, jo zīmītē bija rakstīts "DT1-1" un rindiņu zemā "404"."
Pēdīgi pienāca nedēļas pēdējais pāris (vai par laimi). Tad paziņoja, ka šodien būs viktorīna (ciest nevaru viktorīnas!). Pasniedzēja draudēja, ka piedalīties vajag visiem- ja kāds neatbildēs, tad viņš būs nesekmīgs! Pāris noritēja gluži tā pat, kā 4.septembrī. Bet vēl trakāk bija tas, ka uzdevu savus jautājumus pēdējais un biju atbildīgs par cilvēku iegūto punktu skaitu saskaitīšanu- respektīvi, par viņu atzīmēm. Viens bija tas, ka bija tāds gods, bet cits ir tas, ka nepadodas elementāra saskaitīšana (reizināšana ir pieņemamāka, bet saskaitot vienmēr pieļauju kļūdas). Par laimi, neviens nepiekāva un pasniedzēja nesabāra par to, ka neprotu darīt prasīto...
http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Mana-dienasgramata-19oktobris/773332">Pirmdiena(galu atcēla?) >>
