Rutas kundze turpina stāstīt pēc atmiņas, ka neilgi pec bērēm saņēmusi dīvainu telefona zvanu no kāda kunga, kas teicis, ka esot Krievijas advokāts un interesējoties par Jāni Krūmiņu. Viņš lūdzis, lai pastāsta visu, ko zina par Jāni Krūmiņu. Neko daudz toreiz nav zinājusi, bet izstāstījusi to pašu, ko šodien Zitai, ka bijis adoptēts bērns un par savu pagātni neko nav zinājis un ka pazinusi viņu kā ļoti pieklājīgu, izglītotu, inteliģentu cilvēku, kas aktīvi piedalās arī Leicesteres latviešu sabiedrības aktivitātēs. Šis kungs esot runājis ļoti skaidrā, pareizā latviešu valodā. Viņš zvanījis pavisam trīs reizes vienmēr ar to pašu jautājumu - ko viņa zinot par Jāni Krūmiņu. Pēdējos gados vairāk neviens par Jāni Krūmiņu neesot interesējies.
Pēc audioieraksta noklausīšanās, man radās zināmas šaubas, vai esam uz pēdām manam brālim. Žēl, ka Anglijā pagaidām neizdevās atrast nevienu fotogrāfiju. Radās iespaids, ka Jānis apzināti izvairījies no fotografēšanās. Tiem dažiem saplēstajiem dokumentiem fotogrāfijas arī noplēstas. Pēc ārējā izskata pazīmēm, kādu Rutas kundze viņu atcerējās, daļēji sakrita, jo es viņu pēdējo reizi redzēju 1944. gadā, kad viņam bija tikai 17 gadi. Rutas kundze viņu atceras jau pieklājīgā vecumā. Tas, ka labi spēlējis šahu, tam uzreiz varētu ticēt, jo manā bērnībā Lietuvā mājās šahu daudzi spēlēja un mani abi brāļi ar to bija aizrāvušies ne pa jokam. Arī manas nelielās šaha spēles iemaņas ir vēl no tiem laikiem. Tagad mans jaunākais brālis Paulis vēl atcerējās pēdējās sarunas ar brāli 1944. g. vasarā, kad fronte jau bija pavisam tuvu un naktīs bija nemitīgi uzlidojumi. Puikām vienmēr bija savas slepenas sarunas par karu, ieročiem. Jāņa slepenākaā vēlēšanās vienmer esot bijusi kļūt par izlūku un strādāt pret krieviem. Tagad sākām domāt, ka varbūt bija iesaistījies pa īstam kādā slepenā organizācijā. Tas būtu šajā gadījumā izskaidrojums kāpēc jāslēpj sava īstā identitāte un nedrīkst kontaktēties pat ar tuvākajiem radiem.
Vēl radās otra versija, ka Leicesterē dzīvojošais Jānis Krūmiņš bijis pavisam cits cilvēks, kas piesavinājies īstā Jāņa dokumentus un dzīvojis ar tiem un pēdu slēpšanai sagādājis dokumentus par adoptēšanu.
Pagaidām nav iespējams ātrāk neko noskaidrot oficiālā ceļā, jo svešiem cilvēkiem iestādes nekādas ziņas neizsniedz, aizbildinoties ar likumu, par personas datu aizsardzību. Vienīgais secinājums - jāmēģina nokārtot mantojuma tiesības.
