Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
117

Lietuvas latvieši (90)

1988. gads bija notikumiem bagāts. Visapkārt jūtamas jaunas politiskas vēsmas. Sevišķi pēc Rakstnieku savienības plēnuma jutām jaunu tautas kustību. Arī preses izdevumos sāka parādīties raksti ar nebijušu tematiku, to visu kāri tvērām, dalījāmies, pārspriedām. Darbā nobrieda doma, ka arī Tālsakaru centrā būtu jādibina Tautas frontes atbalsta grupa, jo daudzos uzņēmumos tādas jau bija. Sava domubiedru grupa, uz kuriem var paļauties mums bija visus gadus, bet nu jutām, ka pienācis laiks savas domas izteikt skaļāk. Neskaidrību pašiem bija daudz, bet atbildi nebija kam pajautāt. Varējām apsekot strādājošos, uztaisīt vienkāršu biedru sarakstu un darboties. Nolēmām, ka jārīko iepriekš izziņota atklāta sapulce, uz kuru tiek aicināti visi un dienas kārtībā - Tautas frontes atbalsta grupas dibināšana. Mums Dzirnavu ielā 105 bija trešajā stāvā sava zāle un problēmu ar telpām sapulču rīkošanai nekādu, vienīgi jāsaskaņo ar Tālsakaru centra priekšnieka G. Bitmaņa sekretāri vai zāle nav aizņemta. G. Bitmanis bija savējais un atbalstīja šādas grupas dibināšnu, bet uzreiz pateica, ka uz sapulci stratēģisku iemeslu dēļ nenāks, biedru sarakstā gan lai viņa vārdu ierakstām neredzamiem burtiem.

Ja paredzēta sapulce, tad jābūt ari sapulces vadītājam, kurš tas būs? Nezinu kāpēc, bet daudzas acis lūkojās uz mani. Atpakaļceļa nebija, jo sapulce izziņota.

Tikai tagad sāku īsti apjēgt, ka neesmu šādai lietai sagatavota. Tā nebija vienkārša ražošanas sapulce, kuru pratām jebkurš no mums novadīt.

Nevarēja paredzēt kas uz sapulci atnāks, kādi būs jautājumi. Loģiski, ka ievadā būtu saprotamā valodā jāpaskaidro kāpēc tāda grupa vajadzīga, ar ko tā nodarbosies, vai tā nebūs kāda partija u.t.

Nedēļas garumā pati sev uzdevu jautājumus, meklēju atbildes pati, gan palīdzību pie kolēģiem.

Mazliet sašķirojām iedomātos jautājumus uz kuriem kurš uz kuru varētu atbildēt.

Jau agrāk pieminēju, ka vairums strādājošo bija cittautieši. Tālsakaru centrā bija spēcīga kompartijas organizācija, kuras rindās arī varēja samanīt zināmu rosību. Mums bija vēlme atklāti parādīt, ka bez kompartijas var būt vēl kāds respektējams spēks.

Kas ieradās uz sapulci? Savējie ap 20 cilvēki, pārējie - daudz lielākā skaitā atnāca organizētā veidā no telegrāfa un citām nodaļām kompartijas biedri ar iepriekšējā rakstā minēto M. Matvejevu priekšgalā.

Nedaudz par M.Matvejevu. Vīņš bija mans pirmais tiešais priekšnieks, kad atnācu uz tālsakariem. Vīņš bija Latvijas krievs, runāja skaidrā latviešu valodā, bez lielas izglītības bija ļoti labs speciālists ar zelta rokām. Daudz ko no viņa esmu mācījusies. Pēdējā laikā strādāja telegrāfa laboratorijā. Pārliecināts padomju varas piekritējs un kompartijas biedrs, kam tika uzticētas daudzas slepenas sakaru organizācijas lietas.

Lai gan ar Matvejevu man agrākās darba attiecības bijušas vienmēr labas, šoreiz man bija aizdomas, ka viņš centīsies sapulci izgāzt.

Sapulce izdevās. Atbalsta grupu nodibinājām un reģistrējām, maksājām arī simboliskas biedru naudas.

Te mans mandātsnbsp uz... Autors: rasiks Lietuvas latvieši (91)
Autora bilde
1.

Te mans mandāts  uz Tautas frontes dibināšanas kongresu.

0
117
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [5]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
rasiks avatars
Medaļa FavorītsMedaļa Dienas joksMedaļa Deputāts
  rasiks 13.01.16 15:08
3
0

Nedrīkst aizmirst faktu, ka 1989.g. krita Berlīnes mūris. Berlīnes mūra krišana pēc būtības pieteica galu pašai PSRS, par ko neviens tajā brīdī pat nespēja iedomāties. Daļēji bijām arī šo faktu aizsegā.

Barikādes nav jānoniecina -  tās demonstrēja tautas gara spēku un spēju kritiskos brīžos vienoties. 

rasiks avatars
Medaļa FavorītsMedaļa Dienas joksMedaļa Deputāts
  rasiks 13.01.16 13:49
2
0

Man gadījās būt tajā visā iekšā un daudz ko redzēt, par ko neviens nav uzrakstījis. Daudzi patiesie darītāji pat vairs netiek pieminēti. Īstas skaidrības ar ko tas beigsies toreiz nebija nevienam. Labi, ka pašā padomijā bija sākušies juku laiki līdz  ar Gorbačova perestroiku. Es savā prātā domāju, ka tā vienā ziņā bija arī mums labvēlīga apstākļu sakritība, ka pat savā starpā kā parasti kašķējoties, savu neatkarību atjaunojām.

 Žēl, ka joprojām pie varas esošie ķildojas, varas un naudas kāre stāv daudzu saprātam pāri.

wtfs avatars
Medaļa MaģistrantsMedaļa MaģistrsMedaļa Doktorants
  wtfs 13.01.16 10:48
0
0

80to pašas beigas atminos arī es. Cik nu bērns var saprast, bet nacionālo gaisotni izjutu diezgan stipri. Dzīvoklī jau kārām Latvijas karogu, uz bērnudārzu pie tauriņa man bija 3 zvaigžņu piespraudīte. Atminos pagrīdes sociāldemokrātu sapulces. Laukos katrā sētā visi pēkšņi būvēja karogu mastus. "Interfronte", "tautas fronte" arī dzirdēja ik uz soļa.

wtfs avatars
Medaļa MaģistrantsMedaļa MaģistrsMedaļa Doktorants
  wtfs 13.01.16 14:04
0
0

atbildot uz rasiks komentāru " Man gadījās būt tajā visā iekšā un daud... " Tieši tā! Lai beidz skandēt šobrīd jaunajai paaudzei, ka senči ar dziesmām un ugunskuriem neatkarību atguva. Pārdesmit omoniešiem tās barikādes izdzenāt būtu viens pīpis. Mēs, diemžēl vai drīzāk par laimi, neesam karstasinīgi kalnieši, kas vienmēr savu gribu aizstāvēs ar ieroci rokās. Tas viss jau bija nolemts citur...

wtfs avatars
Medaļa MaģistrantsMedaļa MaģistrsMedaļa Doktorants
  wtfs 13.01.16 15:19
0
0

atbildot uz rasiks komentāru " Nedrīkst aizmirst faktu, ka 1989.g. kri... " Runā, ka Rietumvācija atpirka Austrumvāciju par 40 miljardiem dolāru. PSRS, cik saprotu, laikam tajā brīdī bija ekonomiskās problēmas.

Par barikādēm nebiju domājis noniecinošā nozīmē, vairāk tādā reālistiskā skatījumā. Šodien šo faktu mēdz pasniegt pārāk izpušķotu. Atminos, ka sajūtas toreiz tomēr bija baigas, lai vai pacilājošas, bet tomēr bailes arī bija jūtamas.