local-stats-pixel

Lietuvas latvieši (82)1

 177  0

emotion
Lietuvas latvieši (81)

Ievēroju, ka starp veikaliem ir konkurence. Arī pircēji tam piemērojas un nekad neiet veikalā ar citas firmas veikala iesaiņojuma maisiņu. Polietilēna maisiņu ēra ar spilgtām firmu reklāmzīmēm jau Vācijā bija pilnā plaukumā.

Ļoti izplatīta bija tirdzniecība uz ielas. Visi nelielie veikaliņi dienas laikā nepārtikas preces izkārtoja ārā pie veikala uz galdiem. Tur varēja atrast gandrīz visas sadzīves preces - zeķu kalnus, džinsu grēdas, apdrukātus T-kreklus, šortus, sporta tērpus, botas u.t.t. Te varēja brīvi pienākt un visu aptaustīt. Neviens neuzbāzās kā ieejot veikalā, kur ar uzspēlētu laipnību tūdaļ kāds piedāvājās palīdzēt. Modē bija tirgot vairākus komplektus kopā ar atlaidi. Piem. zeķes, zeķubikses iesaiņojumā 5x1 par ļoti zemu cenu. Dārgāki veikali, kas netirgoja savas preces uz ielas, savus skatlogus noformēja tā, ka visas preces ar cenām bija izliktas skatlogā. Paskatoties skatlogā jau zināji vai veikalā ir vērts iet. Tādi bija apavu veikali, elektronikas veikali, specializēti audumu veikali.

Ikvienā vietā varēja sajust, ka Vācija ir arī ķīmiskās rūpniecības lielvalsts. Lielais vairums plaša patēriņa rūpnieciskās preces bija ar sintētisko vielu piedevu, tāpēc arī samērā lētas.

Skatlogus un ielu tirdzniecību vērojot, biju jau nopirkusi dažas iekārotas lietas un noskatījusi vēl pērkamas. Varēju pirkt līdzvešanai tik, cik satilpst vienā somā, jo otrā manas drēbes un apavi, kas paņemti līdzi no mājām. Mazliet baidījos no muitas problēmām, kas varētu būt atpakaļceļā, tas attiecināms sevišķi uz elektroniku.

Lai gan Vācija bija ļoti tīra un sakopta zeme, bija arī dīvaini izņēmumi. Neatceros labi, vai tas bija Brēmenē, kad pēc pusdienām vēl Anniņa aicināja apskatīt kādu tirgu, kur varot nopirkt visdažādākās preces. Ar ko šis tirgus atšķīrās no citiem, to pamanīju jau uz platās ielas, kas veda uz tirgu. Bija neliels vējiņš un visas ielas garumā tas pūta un pārvietoja lielus ātkritumu, galvk. krāsainu iesaiņojumu papīru mākoņus. Biju neizpratnē. Man paskaidroja, ka te esot tāda vieta, kur visu drīkstot mest uz ielas zemē. Dienas garumā visi tā dara un vakara pusē paskats ir briesmīgs. Tā vien liekas, ka katrs ir uzskatījis par pienākumu kādu nederīgu papīru nomest. Laikam no labas dzīves vācieši šādi izklaidējās. Turklāt naktī līdz rītam ielu perfekti satīrot, lai sāktu visu šmucēšanos no gala.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

man Amerikā pēc 2 nedēļām totāli piegriezās tā uzbāzīgā laipnība visos stūros. pat pakustēties nevar, kad kāds jau smaida un tevi uzrunā... svešs cilvēks nāk pa celiņu pretim un sveicinās, bez maz vai liekas, ka jāsāk runāties. cilvēks uz gājēju celiņa tur, protams, ir retums.

 0  0 atbildēt