Lai visiem jauka diena šajā ne tik biežajā datumā 
Es ljoti miilu spokus, esmu shajaa saitaa jau n-tos gadus. Visu laiku biju vairaak gan kaa zoles speelmanis. Maz pieveersu uzmaniibu paareejaam aktivitaateem.
Jacky vienmeer mani uzmundrinaaja ar medaalju pieshkjirshanu. Un jaa, neatceros, kura taa bija, bet vinja mani iedroshinaaja rakstiit... ar vaardiem - mees ljoti gaidaam Tavu pirmo rakstu... ehhh..
Un jaa, es uzrakstiiju. Savu pirmo rakstu. Ar savu miiljaako muuziku. Un tad jau panesaas. Maisam gals bija valjaa. Mani vairs aptureet bija neiespeejami.
Parunaasim tagad par stilu. Jaa, jaa, par stilu, un nevis par gramatiku.
Njemsim par piemeeru Mahitoo. Vinjam tik ljoti patiik piekasiities maniem rakstiem, motiveejot, ka es necienu latvieshu valodu. Es cienu visas valodas. Un mans rakstiishanas stils nekaadaa meeraa neattiecas uz cienju vai necienju. Godaajamam Mahitoo buutu jaasaak pasham ar sevi, jo probleema ir vinjaa pashaa, ja jau vinjsh saskata tekstaa k-kaadu necienju. Lai godaajamais palasa senos latvju rakstus, ja vien spees k-ko saprast :D
Shaads rakstiishanas veids aizsaakaas agriinajos chatos, un tajaa nav nekaa nesaprotama, ja vien cilvim nav probleemas ar uztveri.
Es esmu ljoti pozitiivi noskanjots cilvis, miilu juus visus, spoceeni, un priecaajos, ka esmu ar jums vienaa sasaistee. Tas, ka esmu no citas planeetas, nebuut netraucee buut vienotai ar jums, mani miiljie
