Labrīt no rīt! 
Pieļauju, ka katram ir vieta, kurā justies kā paradīzē. Man tāda vieta ir mammītes lauki. Lai kāds gadalaiks, tur vienmēr ir tik skaisti un mierīgi. Un mammīte ir kā tāds mīļš gariņš, kurš visus satur kopā un priecājas par katru mirkli. Dvēsele atzied, papildina spēkus un rod mieru.
Tur bites klusi san
Un puķes zied
Tur vēja dziesma skan
Un sikspārnīši mieg
Žēl, ka ne pārāk bieži iznāk ciemoties pie mammuka, bet ik reize ir īpaša. Pavasarī, kad zied maigās zilsniedzītes, trauslie krokusi un sniegpulkstenītes, vasarā, kad pilnā plaukumā ir magones, dālijas, dienziedes un flokši, rudenī, kad ābolu pārpilnība aizmiglo gladiolas, miķelīšus un asteres, bet kabači un ķirbji ta vien prasās mājās, kad ziemā sniegs ir aizputinājis visu, un nākas rakt takas, lai aizietu pēc malkas un pabarotu daudzos putniņus...
Jauki ir tie brīži, kad visa ģimene sanāk/sabrauc kopā, dalās ar iespaidiem, pārrunā plānus un vienkarši ir...
