Bieži vien domāju par to, ka laikam ar mani kaut kas nav kārtībā vai arī nemāku dzīvot. Apkārt tik daudz piemēru tam kā cilvēki izmainās naudas, īpašumu dēļ... Jūk ģimenes, radi viens otru zākā, skauž.. Draudzības jūk, kad pa vidu visam parādās nauda, lietas.. Bet kam tas viss? Vai nauda un mantas ir tik svarīgas, lai zaudētu tuvus cilvēkus? Man vienozīmīgi tas šķiet nepareizi..
Domāju, ka jebkurš cilvēks tiešā vai netiešā veidā saskāries ar situāciju, kad naudas vai kādu īpašumu dēļ cilvēki gatavi izplēst viens otram acis.. Cilvēki viens otram skauž panākumus, skauž par darba rezultātiem.. Nav svarīgi vai tas izpaužas vārdos vai darbos.. Svarīgi ir tas, ka cilvēki ir ieciklējušies uz materiālām lietām un aizmirst par to, kas ir svarīgākais.
Cilvēki aizbrauc uz ārzemēm, strādā fabrikās, aizbraucot mājās lielās ar naudu, mētājas ar to uz visām pusēm un galvu pacēluši staigā lepni. Bet kāpēc aizmirst to cik daudz un kādā darbā tas "lielais žūgsnis" ir iegūts? Tajā pat laikā, pie atbraucējiem nereti "pielīp draugi" ar kuriem varbūt jau ļoti ilgi nav kontaktu, bet te pēkšņi kļūst par labākajiem draigiem.. Galvenokārt jau tikai uz to momentu, bet pēc tam kad cilvēki dodas atpakaļ, dižās draudzības saites aizmirstas.. Bet kāpēc lielīties? Kāpēc izlikties par to, kas neesi ( attiecas gan uz vienu, gan uz otru pusi)?
Cik dzirdētas un pierdzīvotas situācijas, kad kādam dzīvē ar smagu darbu paveicas sasniegt ko vairāk, izdodas nostabilizēt savu dzīvi.. Bet tajā pašā laikā ne tikai tuvāki vai tālāki draugi, bet pat radinieki skauž un aprunā par gala rezultātu.. Nu piemēram, cilvēks smagi strādājis, lai iegūtu paaugstinājumu darbā un beidzot tas brīdis ir pienācis. Loģiski arī tas, ka attalgojums pieaug. Un tad sarunās ar citiem jūti, ka interesējas par naudu, interesējas par citām ar to saistītām lietām.. Un tas nereti vien ir tikai mantiskās puses dēļ..
Cik daudz cilvēku sacenšas savā starpā, lai kaut ko pierādītu. Cilvēki pērk jaunākos telefonus, būvē vai pērk villas.. ja kādam ir kas labāks, kāds centīsies dabūt kaut ko vēl labāku.. Bet kam tas viss? Lai paceltu pašapziņu? Lai justos svarīgāks vai "krutāks" kā citi? Daudz ir tādu, kas ir gatavi "iet pār līķiem", lai tikai sasniegtu to ko iedomājies.. Bet vai tas vienmēr ir attaisnojams?
Ir tik daudz piemēru no dzīves, ir tik daudz notikumu..Kāpēc tas viss ir vajadzīgs? Kāpēc cilvēki ir gatavi viens otram nodarīt visļaunāko materiālo lietu dēļ? Kāpēc cilvēki ir aizmirsuši, kas ir svarīgākais? Es nesaku, ka nauda nav vajadzīga,nav svarīga, bet vai tā ir svarīgākā lieta mūsu dzīvē? Kāpēc daudzi nespēj priecāties par citu veiksmēm un neskauzt? Kāpēc lielīties un izlikties?
Es ceru, ka cilvēki kādu dienu atmodīsies un sāks apsvērt savas vērtības dzīvē..
