Atzīšos tā man nodarījusu vairāk ļauna ne laba.Nu,vismaz man pašai tā škiet.Jo es nekad neesmu piesavinājusies svešu naudu jeb normālā valodā runājot zagusi.Neesmu to darījusi arī tad ,kad vilinājums liels un liecinieka neviena.
Sirdsapziņa neļāva.Neesmu apzināti kādam darījusi ļaunu(diemžēl sirdsapziņai vienalga -apzināti vai neapzināti-labos darbus no ļaunājiem tā atšķir nešaubīgi).Neesmu protams arī nogalinājusi.Kaut gan...ak nu tas jau neskaitās!Vai skaitās?Sabiedrībais liekas,ka neskaitās,bet sirdsapziņai,redz,liekās ka skaitās!...Sapīties var tajos sirdsapziņas mudžekļos kā tādam malumedniekam-kad zini,ka zivis ķert drīkst,bet tieši tādos veidos nedrīkst!
Toties cik reižu es esmu noklusējusi!Ooo...Un tieši no tā noklusēšanas purva cēlusies mana sirdsapziņa.Mazgājies, cik girbi, neatmazgāsies!