Vispirms jau, protams, ka nepaveicās, bet... ok, visu pēc kārtas.
Laiks vējains, lietains, tomēr eZZiiC izgāja pastaigā, nevar tak ierūsēt. Pastaigāja pa promenādi, apskatījās upi, pīlītes un gulbīšus tajā, mazliet nosala, ietenterēja veikalā mazliet sasildīties nu un šo to iepirka mājas vajadzībām.
Jau dodoties uz māju pusi, eZZiiC ieraudzīja pažarnieku mašīnu promenādē, Nu un devās skatīties, kas tur notiek, varbūt palīdzība vajadzīga...
Izrādās, nabaga putns sapinies ar spārnu bērza zaros un netiek vaļā.
Putns, kurš kaija, žēli brēc un spirinās.
Drošsirdīgais pažarnieks raušas pie putna.
Pārējie no visa spēka tur trepes.
Drosmīgais jau tuvojas putnam.
Un prasa drošibas jostu, jo trepes par īsām.
Sagatavo somu, kur ievietot kaiju.
Un apzāģē visus zarus, lai pietuvotos maksimāli tuvu.
Tad aizzāģē zaru, kurā sapinusies kaija.
Un laužot zaru, maksimāli pietuvina sev kaiju. Kaija žēli kliedz.
Izdomā vēl kādu vārdu, pabira! Kā jau reiz teicu, dolbanijs ir tikai tavs tēvs, ka izaudzinājis tādu padibeni kā tevi.
Vārdu krājums arī tev visnotaļ iespaidīgs, ceru, ka vismaz palīgskolu pabeigsi! 
kolosāli! Pareizā attieksme pret dzīvību! 
