Mazais, kompaktais bomža (eZZiiC) pastāstiņš...
Laiciņš jauks, saulīte spīd, putniņi vītero, eZZiiC iet, dvēsele gavilē. Vienā angļu mierā iedefilē veikalā, sapērkas visādus nocenotus štruntus. Mierīgu sirdi iziet ārā. Sper pāris soļus. Un te sirsniņa salecas. Ačeles ka periskopi pēta apkārtni. JO!!! Uz asfalta guļ pilnīgi neskarta korjuška, nu, tobiš, stinte. Un tā smaržo pēc gurķiem, ka maz neliekas...
Nu tagad eZZiiC novērtē situāciju. Mazliet tālāk kaķis jau nograuzis pusi no ziUs, pārlaimīgs laizās. Uz pieturas jumta cienīgi lūr viens kaijēns-jaunulis. Tuvumā neviena nav. Un tad eZZiiC zibenīgi paķer zivtiņu, slaidi ielidina to iepirkumu maisiņā un apgarotu skatu dodas mājas virzienā. Iekšā viss gavilē, super izjūtas, jau gandrīz ceptā zivtiņa mutē...
Mājās, kā jau pienākas, Deine cienīgi izlīgo pretī, mol, atnesi ko ēdamu? Bet, protams, eZZiiC eleganti izceļ no maisa zivi un noliek to uz grīdas. Deine riebumā novēršas. Kur tad akniņas - viss kvēlais acu skatiens prasa? Ok, ir jau ir, super, ka Tev ziUs vienaldzīga, eZZiiCim būs svētki! 
Un tā - Deinei akniņas, eZZiiCim ziUS 
Nu ko, trakoti incantā bomziskā epopeja gandrīz noslēgusies, super garīgajā eZZiiC dodas uz virtuvi, lūko pēc pannas un eļļas, lai var sākties gastronomiskas izvirtības 
