Nav grūti būt Annai. Šis stāsts var motivēt un iedrošināt visus, kuri bērnībā domāja, ka neko nespēs sasniegt un tik tiešām vēl neko nav sasnieguši. Veiksmi!
Nav grūti būt Annai. Šis stāsts var motivēt un iedrošināt visus, kuri bērnībā domāja, ka neko nespēs sasniegt un tik tiešām vēl neko nav sasnieguši. Veiksmi!
Jau kopš dzimšanas Anna ir bijusi maza, resna meitenīte, kura visu laiku ēda savus tuklos pirkstiņus. Kad Anna sāka iet skolā, viņa nekad nenāca mājās laikā. Resnā meitene katru dienu vēroja kā koledžas puiši baro baložus ar skābētiem gurķīšiem un vēlējās būt šo kaitinošo putnu vietā. Viss nonāca tik tālu, ka vienu pēcpusdienu Anna izlikās par balodi un izleca pa 1. stāva balkonu. Pēc trim dienām viņa atgriezās mājās no slimnīcas. Resnie tauki bija mīkstinājuši viņas kritienu kā galerts.
Lai gan Anna bija diezgan pufīga, tomēr viņa bija lieliska sportiste. Viņas liktenīgais sporta veids bija skābētu gurķīšu ēšana uz ātrumu – neviens viņu nespēja pārspēt. Nākošajā naktī viņa apkārt sev radīja tik pat skābu gaisu kā tikko marinētas bietes. Tādēļ viņas istabā tapetes nebija jēga līmēt, jo skābes dēļ tās vienmēr atlipa.
Annai bija divi suņi. Vienu sauca Muris, bet otru viņa nesauca, jo zināja, ka resnais Tonijs tāpat nenāks, jo bija pārēdies vīna ogas un sarkano gurķīšu ievārījumu.
Tā kā Anna bija gudra sieviete, viņa 21 gadu vecumā bez problēmām pabeidza ceturto klasi un bija gatava uzsākt savas darba gaitas. Viņas pirmā darba vieta bija slaucējas palīgs. Viņai vajadzēja turēt govs tesmeni, kamēr slaucēja spieda govs pārpildīto Pupu maisu. Lieki piebilsts, ka Anna šo darbu dabūja pateicoties savai mātei, kura arī ir SIA “Sabiles Maukaitas” galvenā slaucēja un īpašniece. Annai paredzēja spožu slaucējas nākotni, taču visu sabojāja notikums...
Neskatoties uz to, Anna ar laiku kļuva par prasmīgu slaucēju un ieņēma savas mātes vietu. Ciemā viņu sauca par kulakā sitēju, jo kā gan citādi nosaukt procesu, kad tu aktīvi savā kulakā nodarbini aitas tesmeni? Anna izauga par apburošu sievieti un atrada sev vīrieti, kas spētu parūpēties gan par viņas aitām, gan viņu pašu. Edgars bija zvejnieks, kurš apceļoja zaļo upju ieleju un ķēra skābētos gurķīšus, un lepni nesa tos mājās, lai pabarotu gan savus bērnus, gan aitas. Taču tas jau ir cits stāsts...