Stāsts par to kā mani apčakarēja viena čigānu ragana un kā es pieķēru, ka viņa ir šarlatāns.
Kā es atklāju čigānieti - šarlatānu.2
27
0
Pagājušā gada vasarā es aizbraucu uz Aulejas pagastu, kur dzīvo mana krustmāte. Kad sēdējām pie galda, un ēdu patiešām negaršīgu piena zupu 
viņa stāstija, ka aptuveni 4 km attālumā dzīvo viena ragana - čigāniete, mazā vienstāvu mājiņā. Savā prātā jau izdomāju, ka nākamajā rītā paņemšu riteni un došos pie šīs sievietes aprunāties un iepazīties kā arī noskaidrot dažus jautājumus. Tā arī notika, nākamajā dienā paņēmu riteni un devos ceļā, bija slikts laiks, miglains. Kad nobraucu tos 3-4 km ieraudzīju viņas māju, maza būdiņa ar šķūni un piesietu suni. Riteņa bagāžniekā bija kukulis maizes, kuru nospēru mājās, zin kā, tukšām rokām pie kaimiņiem neiet. 
:D Pieklauvēju, palika mazliet neomulīgi. Viņa atvēra durvis, laipni uzņēma, pacienāja ar kafiju un tad domāju, ka jāķerās pie lietas. Māja viņai bija izrotāta ar visādām svecām, svētbildēm un visādām zīmēm. Pametu acis uz grāmatu plauktu, grāmatas viņai bija lielākā daļa par maģiju. Tad nolēmu ķerties pie darba un apjautāties par to, vai kādreiz būšu kopā ar savu iecerēto puisi, vēl piedomāju samaksāt. Sākumā atteica, teica, ka ar maģiju izvairās nodarboties, bet kad teicu ''vai! man somā aizķērās nedaudz naudiņa :D '' Tad piekrita mazliet pazīlēt.
Es atceros, ka viņai jautāju jautājumu ''Vai man kādreiz izdotos būt kopā ar manu iecerēto simpātiju un vēlāk apprecēties ar viņu'' :D Tādā bērna prātiņā vēl biju. Viņa izvilka no pagultes groziņu ar sanumurētiem cipariem un teica, lai iedomājos savu jautājumu un velku vienu maģisko kartiņu. Es izvilku ciparu ''1''. Viņa sāka skaidrot, ka tas esot ļoti reāli, ka es viņam noteikti patīkot un mēs noteikti būsim kopā, ja veiksme uzsmaidīs, tad apprecēsimies.
Tad viņa no atvilknes izvilka kārtis, parastās, spēļu, un teica, ka ar tām varot zīlēt. Tad viņa sāka kaut kā cilāt viņas līdz viņai rokā palika dūži un dažas kārtis, gan melnās gan sarkanās. Teica, ka mums tas var izdoties, bet būs diezgan daudz sarežģījumi, tāpēc viņa iesaka meklēt man reālāku partneri.
Nu es neko, aiz labas sirds atstāju savu pēdējo naudu , pateicos par kafiju un lasījos prom.
Reklāma
Tad es atbraucu mājās, nobēdājusies par to, ka man jāmeklē cits partneris. 
Sāku domāt, ka viņa taču bija šarlatāns, kā jau kriminālais čigāns un droši vien priecājās par manu pēdējo naudu, kuru samaksāju par ''pakalpojumu''.
Es tā sāku apdomāt par ciparu vilkšanu, jeb viņas to ''numeraloģiju''. Mazliet no matemātiskā viedokļa..
Tā viņas maģiskā numeraloģija nebija nekas vairāk kā varbūtību teorija. Pat varētu sastādīt uzdevumu, bija 9 kartītes ar cipariem, kāda varbūtība, ka izvilkšu kartīti, kura pareģos, ka būšu kopā ar savu simpātiju? :D Atbilde 1/9. Te atbilde ir acīmredzama, viena iespēja no DEVIŅĀM. Tikpat labi, es varēju izvilkt 2,3,4,5,6,7..... nu, ja es arī vilktu vēlreiz, man būtu cits cipars..Tas pats ir ar monētas mešanu, ja tu 40 reizes metīsi monētu, tu nekad NEKAD neuzmetīsi visās reizēs vai nu ciparu, vai ģerboni. Tā ir tīra matemātika un praksē pierādāma lieta.
Nākamais - kārtis..tas pats. Viņa zīlēja ar 36 kārtīm. Lai atbilde būtu simtprocentīga, rokās jāpaliek 4 dūžiem. Iespējamība tāda ir tikai 11%, ka rokā paliks tikai dūži. Tas ir maz. Ļoti maz. Tas pats ir arī, ja atkārtotu viņa savu zīlēšanu 5 - 10 reizes. Rezultāti visu laiku būs savādāki. Tāda pati kombinācija ir iespējama..tūlīt izrēķināšu...ja izliek vairāk kā 1 miljonu reižu.
Tad vēl ir jautājums, cik patiesi tas viss ir? Es domāju, ka necik patiesi. Ja reiz Visums, tas augstākais, nosūta informāciju caur kārtīm vai cipariem, tad jautājums būtu, kāpēc katru reizi šī informācija ir atšķirīga? Par to es arī aizdomājos. Jo tajā visā nedarbojās nekāds augstāk stāvošais, bet gan elementāra vidusskolas matemātika.
Un tā mani apčakarēja viena riktīga ragana. Kad braucu mājās ar mammas mašīnu, izkāru galvu pa logu un nobļāvos, ka viņa ir blefotāja nevis zīlniece, kamēr viņa rušinājās pa dārzu.
Reklāma
Tev patiks šie raksti
