Neliels stāsts par kādu sievieti, kura, iespējams, ir nodzīvojusi pusmužū, varbūt mazliet mazāk, varbūt mazliet vairāk, jo nekur neparādās viņas provizoriskie miršanas dati. Viņa ir pārdzīvojusi daudz - redzējusi bērnu nākam pasaulē, izvadījusi sev tuvus un dārgus cilvēkus, palikusi viena..
Viņas dzīvē bija iestājies punkts, kuru, viņa cerēja, ka nekad nepiedzīvos, lai arī cik naivi tas neskanētu. Zinot savu raksturu, viņa zināja, ka spēj iznīcināt visu savā ceļā, arī kolēģus, draugus, attiecības, par sevi un priekšmetiem nemaz nerunājot. Lai arī kā, viņa dažkārt vēlējās to labot, vērst pa labu, izskaust šo īpašību no sevis - viņai tas neizdevās. Atkal un atkal, saskaroties ar dažādām situācijām, iznīcināšanas un pašaizstāvēšanās instinkts ņēma virsroku.
Daudzi viņas līdzgaitnieki sievieti apbrīnoja, gan dēļ viņas pašaizliedzības, gan dēļ savu un citu tiesību aizstāvēšanas, gan dēļ sievišķības un graciozitātes. Tomēr, tikpat daudz cilvēku, viņu nīda, tieši šo pašu apsvērumu dēļ. Bija tādi, kas viņai izteica draudus, tādi, kas centās viņu aizvainot, ievainot un piesmiet, tomēr, pāri visam, stāvēja šī sieviete, ar savu drosmi, zināšanām un lielo, emocionālo, neaizsargāto, un vienlaicīgi, apdraudēto dvēseli un trauslo ķermeni.
Viņas skatiens bija viens no trumpjiem, kuru viņa apzinājās un izmantoja, lai iegūtu kaut ko vai pazudinātu. Viņa, ar savu skatienu, dedzināja grīdas, sienas, cilvēkus.. Kad viņa ieradās šajā muižā, notika tieši tas pats, viņa izmantoja savu skatienu, sākotnēji, to vēršot grīdā. Pēcāk, viņas skatiens sekoja rokām, rokas pieskārās pie koka kāpņu izgrebtajām margām. Sieviete devās uz Kungu zāli, kur, šajā muižā, bija novietots arī bārs. Sieviete pieskārās aukstajam durvju rokturim un vēra vaļā durvis, tās mazliet nočīkstēja. Viņa visu uzlūkoja ar skepsi, bet, tomēr, nolēma neapstāties.
Viņa devās pie bāra, atverot to, viņa izņēma portvīna "Colheita" pudeli, atkorķēja to un ielēja glāzē šo izsmalcināto, asinssarkano dzērienu, lai to izbaudītu un aizmirstos. Aizmirstu par visām neražām un neveiksmēm, apvainojumiem un aizvainojumiem, sērām un zaudējumiem. Aizmirstu par sevi..
