Friendship.6

Heh. Pirms laba laiciņa es nonācu psihiatriskajā klīnikā. (Savi iemesli kurus diemžēl nepieminēšu) Tātad tur es iepazinos ar vienu ļoti jauku meiteni. Jauka. Atklāta. Sirsnīga. Bija godīga. Neko neslēpa. Pateica pa tiešo. Visvairāk man patika viņas life story. Viņai bija tāda pati bagāža kā man.. Mēs pavadījām laiku kopā. Mēs gājām kopā ārā. Uz pusdienām. Mēs naktīs pavadījām stundas runājot par savu pieredzi. Savā ziņā es nebūtu mainījusies ja nesatiktu viņu. Viņas life story lika man saprast ka var būt arī sliktāk. Ka man nav tās trakākais ceļš noiets. Šī meitene mani izmainīja. Viņa bija kā iedvesma beidzot saņemties un kko mainīt savā dzīvē. Esmu viņai par to ļoti pateicīga. Paldies par to kā viņu satiku. Paldies par to kā viņa mani saprata. Viņa man deva daudz labu padomu. Kurus es protams vēlāk arī izmantoju. Bet... Man viņa pietrūkst. Es par viņu uztraucos jo viņa ir izvēlējusies pavisam nepareizu puisi sev. Protams Itkā jau nav mana darīšana bet viņa ir mana draudzene. Un mani uztrauc tas ka viņa ir kopā ar puisi ar bagātīgu kriminālo pasauli. Labi es varbūt nedrīkstu uzlikt zīmogu- krimināls. Bet es pati šo puisi ļoti labi zinu. Es zinu kāds viņš ir. Kā viņš rīkojas situācijās kad ir dusmīgs. Un mani uztrauc tas ka mana draudzene kļūs līdzīga viņam. Labi es varbūt priecājos par to ka viņai ir puisis viņa ar viņu laikam jau ka jūtas labi. Bet katram ir sava tumšā puse. Tas ir tikai laika jautājums cik ilgi viņš būs labs. Jauks. Saprotošs. Rozā brilles arī mēdz krist. Un tad man būs žēl tās meitenes. Bet ko gan es varu tur padarīt? Viņas dzīve viņas izvēle. Atliek tikai noskatīties. Un gaidīt. Es ļoti ceru ka viņai paveiksies. Es ceru ka viņa būs laimīga. Un pats galvenais nenosodīs sevi kad šis attiecības iespējams būs cauri.
Saulīt ja šito lasi nedusmo lūdzu. Bet tā ir.
Jauku Jums nākošo nedēļu. Lai izdodas viss ko esat ieplānojuš.